Katram ir tiesības piederēt valstij.
Viena no cilvēku tiesībām ir tiesības uz pilsonību, bet mūsdienās miljoniem cilvēku visā pasaulē tiek atteikta pilsonība – viņi ir bezvalstnieki.
Tā rezultātā viņiem ir grūtāk tikt pie pamattiesībām, piemēram, izglītības, veselības aprūpes, darba un pārvietošanās brīvības. Bieži viņi nedrīkst pat atvērt bankas kontu, nopirkt īpašumu, iegūt ceļojuma dokumentus vai precēties.
Bezvalstniecība bieži ietekmē minoritātes, un bezvalstniekiem draud šķēršļu un atstumtības pilna dzīve. Kopā ar dalībvalstīm, organizācijām un citiem partneriem, UNHCR ir nolicis ambiciozu mērķi – izbeigt bezvalstniecību līdz 2024. gadam.
Lasi vairāk par mūsu #IBelong kampaņu šeit.
ANO Ģenerālā asambleja ir pilnvarojusi UNHCR identificēt un pasargāt bezvalstniekus un samazināt un novērst bezvalstniecību.
Bezvalstniecība ir cilvēku radīta problēma, ko izraisa dažādi faktori, piemēram, diskriminācija pilsonības likumos, kas balstīti uz dzimumu, rasi vai reliģiju. Valstīs, kur pilsonību var mantot tikai no cita cilvēka ar šo pilsonību, bezvalstniecība tiek nodota no paaudzes paaudzē. Dzimšanas fakta reģistrācijas trūkums var radīt bezvalstnieka risku, un bezvalstniecība var rasties arī pārvietošanas, robežu maiņas un jaunu teritoriju rašanās situācijās, kad, piemēram, minoritāšu grupām ir grūti pierādīt saikni ar savu valsti.
Uzzini vairāk par bezvalstniecību šeit.
Bezvalstniecība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs
Dānija, Somija, Īslande, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija ir daļa gan no 1954. gada Konvencijas par bezvalstnieka statusu, gan 1961. gada Konvencijas par bezvalstniecības samazināšanu.
Kopumā iegūt datus par bezvalstniecību joprojām ir sarežģīti, jo bezvalstnieki bieži nav atraduši savu vietu sabiedrībā, netiek pēc definīcijas atpazīti kā pilsoņi, un ne visās valstīs ir definīcijas vai konkrēti procesi, kā identificēt bezvalstniekus. Tomēr balstoties uz pieejamo informāciju, UNHCR lēš, ka vairāk nekā 292000 bezvalstnieku dzīvoja Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs (2022. gada aprēķins, iekļaujot Latvijas nepilsoņus un cilvēkus ar nenoteiktu pilsonību Igaunijā).
UNHCR pārstāvniecība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs pēdējos gados sākusi apzināt bezvalstniekus visās Ziemeļvalstīs ar mērķi veicināt sabiedrības informētību par bezvalstniecību un labāk izprast bezvalstnieku situāciju. Vēl mērķis ir iesaistīties dialogā ar attiecīgajām iestādēm un lēmumu pieņēmējiem, lai stiprinātu bezvalstnieku aizsardzību un samazinātu un ierobežotu bezvalstniecību šajās valstīs.
- Mapping statelessness in Denmark (2020)
- Mapping Statelessness in Sweden (2016)
- Mapping Statelessness in Estonia (2016)
- Mapping Statelessness in Lithuania (2016)
- Mapping statelessness in Norway (2015)
- Mapping Statelessness in Finland (2014)
- Mapping Statelessness in Iceland (2014)
Izaicinājumi un progress šajā teritorijā
Pēdējos gados panākts liels progress Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bezvalstniecības sakarā. Bijušiem bezvalstniekiem ir piešķirta pilsonība vairākās valstīs, un sperti vairāki soļi, lai uzlabotu bezvalstnieku identificēšanu.
Tomēr joprojām ir dažādi izaicinājumi, un UNHCR rosina vairākas valstis izveidot bezvalstniecības noteikšanas procedūras un īstenot aizsardzību bērniem, kas dzimuši kā bezvalstnieki viņu teritorijā.
Augsta līmeņa bezvalstniecības pasākumā 2019. gadā, kas atzīmēja pusceļu desmit gadu ilgajā #IBelong kampaņā, dalībvalstis apņēmās veikt kopumā 350 konkrētas un izmērāmas rīcības, lai izbeigtu bezvalstniecību. Tās nāca arī no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, to skaitā bija aizsardzības pasākumi, kas novērstu bērnu bezvalstniecību (Igaunija, Īslande un Somija), un bezvalstniecības noteikšanas procedūras īstenošana (Igaunija, Īslande un Latvija). Citas valstis apņēmās turpināt censties novērst bezvalstniecību vai atmest šībrīža iebildumus pret bezvalstniecības Konvencijām.
Atskaites un citi resursi
Globālais rīcības plāns
2014. gadā UNHCR ar partneriem uzsāka 10 gadu ilgu kampaņu un globālu rīcības plānu ar desmit konkrētiem rīcības punktiem, lai izbeigtu bezvalstniecību līdz 2024. gadam. Saite šeit.
Rīkojies
Pievienojies mūsu #IBelong kampaņai, parakstot un daloties ar mūsu Atvērto Vēstuli, lai izbeigtu bezvalstniecību līdz 2024. gadam. Šeit vari atrast arī jaunumus par attīstību globālajā cīņā par bezvalstniecības izbeigšanu.
Bērnu bezvalstniecības izbeigšana
Bērni bez pilsonības ir īpaši ievainojami – tiem ir ne vien lielāks risks nesaņemt atbilstošu izglītību un veselības aprūpi, bet arī oficiālu dokumentu trūkums nozīmē lielāku risku kļūt par vardarbības un cilvēku tirdzniecības upuriem.
Šī problēma īpaši ietekmē trīs bērnu grupas:
- Bērni, kas dzimuši kā bezvalstnieki Eiropā, piemēram, tāpēc, ka to vecāki ir bezvalstnieki vai viņi nevar mantot savu vecāku pilsonību dēļ diskriminācijas un trūkumiem pilsonības likumos.
- Bērni, kas dzimšanas brīdī netiek reģistrēti, piemēram, tādās minoritāšu grupās kā romi.
- Bērni, kas ierodas Eiropā kā bēgļi vai patvēruma meklētāji un ir bezvalstnieki savā dzimtenē.
UNHCR un UNICEF kopīgi radījuši ieteikumus, lai cīnītos ar bērnu bezvalstniecību Eiropā:
- Nodrošināt, ka ikviens bezvalstnieku bēgļu vai migrantu bērns tiek pareizi identificēts un pasargāts, ierodoties Eiropā.
- Vienkāršot procedūras, lai ļautu bezvalstnieku bērniem iegūt pilsonību, tiklīdz tas ir iespējams.
- Pieņemt likumus vai grozīt likumdošanu, lai tajā iekļautu garantiju, ka pilsonība tiek piešķirta visiem bērniem, kas dzimuši tajā valstī, kuri citādi būtu bezvalstnieki.