Starp tūkstošiem jauno sportistu un dalībnieku no visas pasaules Lidija un Dominiks U20 Pasaules čempionātā Somijā nepārstāv savu valsti, bet startē zem bēgļu komandas karoga, pievēršot uzmanību ne tikai savam talantam, bet arī bēgļu stāvoklim pasaulē.
Dominiks, 18 gadi, un Lidija, 17 gadi, pārstāv bēgļu sportistu komandu Starptautiskās vieglatlētikas federācijas U20 Pasaules čempionātā Somijā. © UNHCR/Pinja Namaka
Starp tūkstošiem jauno sportistu un dalībnieku no visas pasaules Lidija, 17 gadi, un Dominiks, 18 gadi, IAAF U20 Pasaules čempionātā Somijā nepārstāv kādu vai savu valsti; viņi startē zem bēgļu komandas karoga, pievēršot uzmanību ne tikai savam talantam, bet arī bēgļu stāvoklim pasaulē.
Kad 17 gadus vecā Lidija Mamuna nostājas uz starta līnijas 800 metru distancē Starptautiskās vieglatlētikas federācijas (IAAF) U20 Pasaules čempionātā Somijā, Tamperē, sapnis kļuva par īstenību.
„Es vēlos, lai mans tēvs lepotos ar mani un es nākotnē varētu palīdzēt brāļiem un māsām,” viņa saka. „Mans tēvs ļoti atbalstīja manu vēlēšanos skriet; pirms devos uz Somiju viņš pat piezvanīja man, lai novēlētu veiksmi!”
Lidija un seši viņas brāļi un māsas pameta Dienvidsudānu pēc pilsoņu kara. Kopā ar tēvu viņi atrada drošību Dadāba bēgļu nometnē Kenijas ziemeļrietumos.
Lidija vienmēr ir bijusi aizrautīga skrējēja, bet viņas sportisko prasmju attīstīšana bija ierobezota. Dzīvojot nometnē ir grūti profesionāli trenēties.
Pateicoties iniciatīvai, ko atbalsta ANO Bēgļu aģentūra un Teglas Loroupes (Tegla Lourope) Miera fonds, Lidija kopā ar 25 bēgļu sportistiem tagad dzīvo Nairobi priekšpilsētā, kur viņiem ir iespēja trenēties, uzlabot skriešanas prasmes un arī apmeklēt skolu.
„Kādu dienu es būšu ārste un palīdzēšu savas kopienas un ģimenes locekļiem,” Lidija apgalvo pirms skrējiena. Šodien viņa startē bēgļu komandā, un tā ir iespēja, ka viņu redzēs skatītāji visā pasaulē. Lidija 800m distancē Somijā sasniedza personisko rekordu ar laiku 2:29.73, tādejādi apliecinot savu izcilo sportistes talantu.
Bet Lidija Tamperē nav vienīgā. Dominiks Lokolongs (Dominic Lokolong), 18 gadus vecs Dienvidsudānas bēglis, kurš kopā ar brāli dzīvoja Kakuma bēgļu nometnē, sacenšas 1500m distancē. Viņš uzskata, ka skriešana palīdzēs uzlabot viņa dzīvi nākotnē.
„Es ceru, ka kādreiz es iegūšu medaļu vai pat labošu rekordu. Tad es varēšu palīdzēt saviem vecākiem Dienvidsudānā un palīdzēt brālim pamest bēgļu nometni. Skriešana ir mana dzīve,” saka Dominiks, pirms sasniedz personisko rekordu ar laiku 3:59.63.
IAAF U20 Pasaules čempionāts vieglatlētikā, kas ilgst sešas dienas sākot ar 10. jūliju, ir sapulcējis vairāk nekā 1400 jauno sportistu no gandrīz 150 valstīm. kuri sacenšas dažādās disciplīnās. Bet šī ir pirmā reize, kad tajā piedalās bēgļu komanda.
„Mēs esam ieguvuši tik daudz jaunu draugu no visas pasaules. Esmu ļoti laimīgs,” stāsta Dominiks, pateicoties IAAF par iespēju piedalīties pasaules U20 čempionātā un daudzās citās sacensībās. Viņš sapņo par sporta vadības karjeras sākšanu tuvākajā nākotnē, un optimistiski raugās uz dzīvi.
Treneris Jozefs Domongole (Joseph Domongole) ir trenējis komandu kopš 2013. gada. Viņš ir patīkami pārsteigts par sportistu ieguldītajām pūlēm un darba ētiku.
„Esmu ļoti priecīgs, ka abi sportisti ir sasnieguši personisko rekordu, bet vissvarīgākā man šķiet sacensību pieredze. Šī pieredze nozīmīgi palielinās viņu pārliecību par sevi, un nebūs ilgi jāgaida līdz medaļai,” viņš ar lepnumu saka.
Bēgļu sportistu komandas locekļi, kuri trenējas ar pasaulslaveno Kenijas maratonisti un ANO sporta vēstnesi Teglu Loroupi, ir iesaistīti daudzos pasākumos Kenijā un ārzemēs. Projekts sniedz atbalstu izglītībai un dalībai sporta pasākumos, jaunajiem sportistiem paverot iespēju īstenot savus sapņus.
Bēgļu sporta projekts tika izveidots Kenijā 2013. gadā. 2016. gadā Starptautiskā olimpiskā komiteja uzaicināja sportistus no projekta pirmo reizi piedalīties Olimpiskajās spēlēs Riodeženeiro, Brazīlijā.
Tamperē bēgļu sportistu komandas locekļi ir uzmanības centrā. Daudzi atbalstītāji vēlas tikties ar bēgļu sportistiem, uzņemt fotopašportretus un teikt uzmundrinājuma vārdus.
Ceturtajā dienā Dominiks un Lidija Tamperes viesnīcā bauda tradicionālas somu brokastis ar rupjmaizi maizi. „Līdz šim es esmu lieliski pavadījis laiku un nākamajās dienās ceru iemācīties pēc iespējas vairāk no somiem un no citiem sportistiem,” saka Dominiks, steidzoties ārā no viesnīcas, lai dotos atpakaļ uz Tamperes stadionu.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter