Manala, kuras dzīvība bija apdraudēta, bija spiesta pieņemt lēmumu, kuru nevajadzētu likt pieņemt nevienai mātei: savas drošības dēļ viņa bēga uz Dāniju, atstājot bērnus dzimtenē.
Manala gaida lēmumu par viņas patvēruma pieteikumu Dānijā. © UNHCR/Magic Hour Films
Manala strādāja Sīrijas Tieslietu ministrijā, kad valsts konflikta izraisītā vardarbība vairs nebija izturama. Kad cīņas pieņēmās spēkā, Manalas māju izpostīja bumbas un lodes. Pēc tam, kad viņa saņēma tiešus draudus no revolucionāriem un kad tika nogalināts tiesnesis, viņa saprata, ka pašas dzīvība ir briesmās.
Neatrodot citu risinājumu, viņa bija spiesta pieņemt lēmumu, kuru nevajadzētu likt pieņemt nevienai mātei: savas drošības dēļ viņa bēga uz Dāniju, atstājot bērnus dzimtenē.
Manalai nebija ne laika, ne naudas, lai noorganizētu ceļojumu visiem, tāpēc viņas plāns bija vispirms doties vienai ticībā, ka bērni drīz sekos.
Pagāja vairāk nekā gads, līdz viņa atkal viņus ieraudzīja.
Manala nonāca drošībā Dānijā 2014. gada decembrī, bet ar to raizēm nebūt nebija pienācis gals. Viņa uzzināja, ka būs jāgaida trīs gadi, līdz viņas bērniem būs tiesīga viņai pievienoties. Tas nozīmēja, ka vēl trīs gadus viņai būs jāsatraucas par saviem bērniem Sīrijā un viņu izredzēm pašiem veikt bīstamo ceļojumu uz Eiropu.
“Neviens negrib dzīvot bez saviem bērniem.”
“Man bija tikai viena vēlēšanās,” viņa atklāj. “Redzēt savus bērnus. Es nespēju iedomāties savu dzīvi bez viņiem. Neviens negrib dzīvot bez saviem bērniem.”
Izmisumā Manala vērsās pie cilvēku kontrabandistiem, lai pēc iespējas drīzāk nogādātu savu ģimeni Dānijā.
Viņu ceļojums sākās 2015. gada oktobrī, kad Sāra, Manalas vecākā meita, atrakstīja, ka viņi esot atraduši kādu, kas viņus pārvedīs pāri robežai uz Turciju, bet no turienes noorganizēs laivu uz Grieķiju. Manala bija priecīgi satraukta, kad Sāra atrakstīja, ka viņi beidzot ir sasnieguši krastu un izkāps no laivas nākamajā rītā ap rītausmu.
Pēc tam Manala vairs ziņas nesaņēma. Viņa devās gulēt, baidoties no ļaunākā, un pēc pamošanās uzzināja, ka laiva, kas no Turcijas devās uz Lesbu, bija saplīsusi. Daudzi no laivā esošajiem bija iekrituši jūrā. Viņa zināja, ka šajā laivā bija viņas bērni.
Manalas pasaule sabruka, kad ziņu reportāžā tika nosaukts noslīkušo vīriešu, sieviešu un bērnu skaits. Būdama viena patvēruma centrā, vainas plosīta, viņa sarāvās kamolā, trīcot un nespējot pakustēties.
“Kāda vairs dzīvei jēga, ja tavi bērni ir miruši?”
Ceturtajā dienā Manala atrada noslīkuša zēna fotogrāfiju, kurš izskatījās tieši kā viņas astoņgadīgais dēls Karams. Viņam bija tie paši cirtainie, brūnie mati, tās pašas acis, tā pati nevainīgā sejiņa. Fotogrāfija bija izplūdusi, bet tas pilnīgi iespējams varēja būt viņš.
“Kāda vairs dzīvei jēga, ja tavi bērni ir miruši?” viņa sev jautāja. “Viss, ko viņi vēlējās, bija būt drošībā, un tagad viņi ir miruši, jo es teicu, ka Dānija ir droša vieta, kurp doties.”
Pēc desmit dienām Manalas Facebook kontā pienāca jauns ziņojums. Tas bija īss, svešinieka sūtīts, tomēr visvērtīgākais ziņojums, kādu māte jebkad varētu saņemt. Tas vienkārši vēstīja: “Jūsu bērni ir dzīvi. Viņi ir Turcijā.”
Par spīti Manalas bailēm par viņu drošību visi trīs bērni mēģināja vēlreiz šķērsot jūru – un viņiem galu galā izdevās sasniegt Lesbas salu Grieķijā.
Ceļojums cauri Eiropai ilga gandrīz mēnesi, līdz viņi beidzot satika savu māti Dānijā 2015. gada novembrī. Tolaik viņi bija šķirti jau ilgāk nekā gadu.
Šodien Manala un viņas bērni ir Dānijā – kopā un drošībā, bet atmiņas par pagātni vēl joprojām viņus vajā. “Nevienam nevajadzētu būt spiestam šķērsot okeānu un riskēt ar dzīvību, lai apvienotos ar savu ģimeni,” saka Manala. “Nevienam.”
Manala ar bērniem: Karamu (8), Džoudiju (13) un Sāru (18). © UNHCR/Johan Bävman
“Sea of Sorrow, Sea of Hope” (Sēru jūra, cerību jūra) ir dokumentāla filma par Manalu un viņas cīņu par savu bērnu glābšanu no kara plosītās Sīrijas. Tas ir logs, kas paver skatu uz realitāti, kādā dzīvo tūkstošiem bēgļu ģimeņu, ko šķir militārie konflikti, robežas un arvien bargākie likumi Eiropā un pasaulē – likumi, kas daudzus spiež riskēt ar savām dzīvībām, lai dotos bīstamos cilvēku kontrabandas ceļos.
Skatiet tālāk pieejamo videoklipu:
Vairāk informācijas par “Sea of Sorrow, Sea of hope” skatiet dokumentālās filmas oficiālajā tīmekļa vietnē: www.seaofsorrowseaofhope.com
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
