Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) birojs tika izveidots 1950. gadā uz Otrā pasaules kara seku fona, lai palīdzētu miljoniem eiropiešu, kas bija aizbēguši no savām mājām vai tās zaudējuši. Mums bija doti trīs gadi, lai paveiktu darbu un pēc tam darbību izbeigtu.
Šodien, pēc vairāk nekā 70 gadiem, mūsu organizācija joprojām smagi strādā, lai aizsargātu un palīdzētu bēgļiem visā pasaulē.
Lai mēs varētu turpināt, mums nepieciešams jūsu atbalsts.
Laika josla:
- 1950. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja nodibināja UNHCR – Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos.
- 1951. gadā tika pieņemta ANO Bēgļu konvencija.
- 1954. gadā par nozīmīgo darbu Eiropā UNHCR ieguva Nobela Miera prēmiju, bet nepagāja ilgs laiks, kad sākās nākamā liela mēroga ārkārtas situācija.
- 1956. gadā Ungārijas revolūcijas laikā 200,000 cilvēku aizbēga uz kaimiņos esošo Austriju. Atzīstot ungārus par ‘prima facie‘ bēgļiem, UNHCR vadīja to pārmitināšanu. Šī sacelšanās un tās sekas ietekmēja veidu, kādā humānās palīdzības organizācijas meklēs risinājumus bēgļu krīzēm nākotnē.
- 20. gadsimta 60. gados Āfrikas dekolonizācija izraisīja pirmo no daudzām šī kontinenta bēgļu krīzēm. Turpmākajās divās desmitgadēs mēs palīdzējām arī cilvēkiem, kas bija zaudējuši savu dzimteni Āzijā un Latīņamerikā.
- 1981. gadā UNHCR saņēma otro Nobela Miera prēmiju par pasaules mēroga palīdzību bēgļiem.
- 21. gadsimta sākumā UNHCR palīdzēja risināt nopietnas bēgļu krīzes Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā. Mums tika lūgts, lai savas zināšanas izmantojam, palīdzot arī tiem iedzīvotājiem, kas konfliktu dēļ pārvietoti valsts iekšienē, un lai paplašinām savu lomu, palīdzot bezvalstniekiem. Dažās pasaules daļās, piemēram, Āfrikā un Latīņamerikā, 1951. gada Bēgļu konvencija ir nostiprināta ar papildus reģionāliem juridiskiem instrumentiem.
- 2020. gadā UNHCR atzīmēja savu 70. gadadienu. Savas pastāvēšanas laikā esam palīdzējuši vairāk nekā 50 miljoniem bēgļu veiksmīgi sākt savu dzīvi no jauna.
UNHCR pirmais uzdevums 1951. gadā bija palīdzēt aptuveni vienam miljonam bēgļu, lielākoties Eiropas pilsoņiem, kas Otrā pasaules kara dēļ bija zaudējuši savu dzimteni, pārvietojot šos bēgļus uz nometni Vācijā. © UNHCR/1953
Koloniālismam beidzoties, daudzās Āfrikas daļās 20. gadsimta 60. gados izcēlās konflikti, tostarp – un ne pēdējo reizi – sadursmes Centrālāfrikas valstī Ruandā. Šī ruandiešu grupa redzama gaidām pārtikas izdalīšanu bēgļu centrā Oručingas ielejā Ugandā. © UNHCR/W. McCoy/1964
1974. gadā 400,000 cilvēku zaudēja mājvietas grieķu un turku kopienu sadursmju dēļ Kiprā. UNHCR koordinēja pārtiku, veselības aprūpi un pajumti. © UNHCR/J. Mohr/1976
Kad 1975. gadā Saigona zaudēja cīņā pret Ziemeļvjetnamas karaspēku, Vjetnamas bēgļi pameta dzimteni. Aptuveni trīs miljoni cilvēku, tostarp šie Vjetnamas laivu cilvēki, 1978. gadā ieradās Malaizijā, bēgot no dažādiem konfliktiem Indoķīnā. © UNHCR/K. Gaugler/1978
Miskito indiāņi no Nikaragvas gaida pārtikas sadali Hondurasas nometnē 20. gadsimta 80. gados. © UNHCR/N. Goldschmidt/1982
1979. gadā sākās vairāk nekā sešu miljonu afgāņu izceļošana. Cilvēki devās bēgļu gaitās uz tādām vietām kā Ghazi bēgļu ciemats Pakistānā. © UNHCR/H. Gloaguen/1984
Pirmajās dienās, kad NATO veica gaisa uzlidojumus Serbu pozīcijām 1999. gadā, gandrīz viens miljons civiliedzīvotāju devās vai bija spiesti doties bēgļu gaitās no Kosovas. Viņu vidū bija arī šie civiliedzīvotāji, kas šķērso robežu ar kaimiņos esošo Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (tagad Ziemeļmaķedonijas Republiku). © UNHCR/R. LeMoyne/1999