Valodas prasme ir pamatnoteikums, lai kļūtu par Latvijas pilsoni
“Es domāju, ka man ir pienācis laiks kļūt par Latvijas pilsoni. Ir pagājis pārāk ilgs laiks, un tagad es uzzināju par šīm dienām, kad ir iespējams atnākt un parunāt ar valsts ierēdņiem, tad nu es izmantoju šo iespēju,” viņš saka un dodas pārvaldes izejas durvju virzienā.
PMLP galvenajā mītnē, vienā no koridoriem aiz lodziņiem, kur cilvēki parasti dodas saņemt pasi vai atjaunot dokumentus ar iztecējušu termiņu, ir sastājusies četru cilvēku rinda. Katram no viņiem ir savs īpašais stāsts, taču visus vieno kopīga vēlme – kļūt par Latvijas pilsoņiem.
“Daudziem no tiem, kuri vēlētos pieteikties pilsonības iegūšanai, ir jautājumi par procedūrām – kur vērsties ar iesniegumu, kādus dokumentus vajag atnest, lai viss noritētu gludi. Protams, daudzi vēlas uzzināt vairāk par valodas pārbaudi, kas ir jāiziet, lai kļūtu par pilsoni,” skaidro Igors Gorbunovs, PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs.
Valoda ir arī Georgija lielākais izaicinājums. Viņš ir dzimis Krievijā, taču kopā ar ģimeni Padomju gados pārcēlās uz Latviju, jo viņa tēvs bija jūrnieks. Georgijs apmeklēja bērnudārzu un skolu, kur viņš varēja runāt krieviski. Vēlāk viņš kļuva par jūrnieku, sekojot tēva pēdās, un ceļoja pa pasauli. Viņš iemācījās angļu un vācu valodu, taču latviešu valodas zināšanas ir joprojām vājas. PMLP konsultantes kabinetā viņam tiek skaidrots par naturalizācijas procesu, un tas tiek darīts latviešu valodā. Viņš saņem padomus aktīvo valodas prasmju uzlabošanai un tiek iedrošināts, ka arī viņš var nokārtot pārbaudījumu, ja veltīs tam nedaudz pūļu.
Gorbunovs norāda, ka padomi par to, kā nokārtot valodas pārbaudi, ir izšķiroši. Bieži vien šķērslis nav valodas zināšanu trūkums, bet vienkārši stress, ko izraisa pārbaude.
“Mums ir bijuši daži gadījumi, kad trimdas latviešu pēcteči atgriežas Latvijā, cenšas iegūt pilsonību, taču izkrīt valodas pārbaudē,” viņš saka. “Satraukumu var mazināt, iepazīstoties ar pārbaudes norisi, to, kas tiek vaicās kandidātiem un tamlīdzīgi.”
Ir arī svarīgas detaļas, kuras nevajadzētu aizmirst, piesakoties uz naturalizāciju – piemēram, cilvēkam ir jābūt dokumentiem, kas pierāda to, ka viņš ir dzīvojis Latvijā pēdējos piecus gadus.
Vairākums no tiem, kuri ierodas un vēlas saņemt konsultācijas, ir nepilsoņi. Taču ir arī citu valstu pilsoņi – no Krievijas, Lietuvas un Ukrainas.
Tiem, kas nevar apmeklēt konsultācijas PMLP klātienē, ir pieejams ceļvedis pārvaldes interneta lapā, kurā izskaidrots naturalizācijas process. Tāpat ir iespējams uzdot jautājumus tviterī. Savukārt valodas pārbaudi ir iespējams izmēģināt grupu tikšanās reizēs, kur cilvēks var noskaidrot, cik labi viņš ir sagatavojies pārbaudījumam.
2014. gadā uz naturalizāciju pieteicās 1162 cilvēki, 939 tika piešķirta Latvijas pilsonība. 2015. gadā līdz šim 265 cilvēki ir kļuvuši par pilsoņiem.
Piezīme: Georgija īstais vārds ir cits, tas rakstā nav atklāts, ievērojot cilvēka tiesības uz privāto dzīvi.
Page 2 of 4
-
ANO Bēgļu aģentūra: Ukrainā un citos konfliktos piespiedu kārtā pārvietoto personu skaits pirmo reizi pārsniedz 100 miljonus
23.05.2022Šis skaitlis ir kā brīdinājuma signāls, lai veicinātu mieru un novērstu visus piespiedu pārvietošanas cēloņus, uzsver ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filippo Grandi.
-
Ar mentoru atbalstu bēgļi Latvijā kļūst patstāvīgāki
10.05.2022ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) partneris “Gribu palīdzēt bēgļiem” sniedz padomu un atbalstu bēgļiem, palīdzot iedzīvoties Latvijā.
-
ANO Bēgļu aģentūra brīdina par pieaugošo vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem uz Eiropas robežām
31.03.2022ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos Filipo Grandi paziņojums
-
Nedēļas laikā 1 miljons bēgļu ir pametuši Ukrainu
03.03.2022ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos Filipo Grandi paziņojums
-
UNHCR komentāri par Latvijas ārkārtas situācijas izsludināšanu uz robežas
26.10.2021UNHCR, ANO Bēgļu aģentūra, ir iesniegusi savus nostāju par Latvijas ministru kabineta ārkārtas situācijas izsludināšanu (rīkojums Nr. 518). ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs ir iesniegusi savu nostāju Latvijas Iekšlietu ministrijai par rīkojumu Nr. 518 par ārkārtas situācijas izsludināšanu. UNHCR iepriekš dalījās ar saviem komentāriem par rīkojumu 2021. […]
-
“Es pilnībā pieņēmu, ka šī tagad ir mana valsts.”
29.09.2021Sīrietis Aladins, kurš aizbēga no savas valsts uz Latviju, pārrunā identitāti, māju un piederības nozīmi ar Lalitu, kura Otrā pasaules kara laikā bēga no Latvijas.
-
10 Fakti Par Bēgļiem
27.09.2021UNHCR, ANO Bēgļu aģentūra, piedāvā 10 svarīgus fakus par bēgļiem, lai veicinātu uz faktiem balstītas diskusijas.
-
Ziņojums par izglītību
22.09.2021UNHCR (ANO Bēgļu aģentūra) aicina dalībvalstis pielikt pūles starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu vidējo izglītību bēgļu bērniem un jauniešiem, jo šo skolās un universitātēs uzņemto bērnu un jauniešu skaits joprojām ir kritiski zems.
-
UNHCR: Neskatoties uz joprojām aktuāliem izaicinājumiem, bēgļi aizvien vēl optimistiski vērtē savu nākotni Baltijas valstīs
09.06.2021Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis, kurās bēgļi var ne tikai izdzīvot, bet dzīvot pa-tiešām labvēlīgā vidē. UNHCR veiktā aptauja atklāj bēgļu vēlmi sākt jaunu dzīvi un in-tegrēties sabiedrībā, bet tā izceļ arī izaicinājumus, kuri joprojām vēl nav pārvarēti.
-
ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) jaunākajā ziņojumā uzsver, ka koronavīruss ir nopietns drauds bēgļu izglītībai – puse no bēgļu bērniem visā pasaulē neapmeklē skolu.
03.09.2020Šodien publicētajā ziņojumā “Coming Together for Refugee Education” (“Kopīgā cīņā par bēgļu izglītību”) ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) brīdina par starptautiskās sabiedrības iesaistīšanās nepieciešamību, lai novērstu postošās sekas, ko atstājis Covid-19 uz bēgļu izglītības iegūšanu – miljoniem gados jaunu bēgļu, kuri dzīvo pasaules vismazāk aizsargātajās kopienās, iespējas izglītoties tiks būtiski ietekmētas. Šajā ziņojumā izmantoti kopējie dati par uzņemšanu skolās 2019./2020. mācību gadā. Ziņojumā pieminēts, ka, lai gan Covid-19 ir atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz bērnu izglītību visās valstīs, bēgļu bērni ir īpaši nelabvēlīgā situācijā. Pirms pandēmijas iespējamība, ka bērns neapmeklēs skolu, bēgļu bērnu vidū bija divreiz […]