“Pateicoties atbalstam, mēs nejūtamies kā svešinieki”

Tūkstošiem cilvēku, kas bijuši spiesti pamest savas mājas, ir atraduši drošību un iespēju būvēt savu dzīvi no jauna Latvijā – daudzi no tiem ir ieradušies no Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma 2022.gada februārī. Citi ir pametuši mājas Afganistānā, Turcijā un Irākā; kāds ir ieradies nesen, bet kāds ir pavadījis jau vairākus gadus Latvijā. Kā viņu pieredzes, veidojot dzīvi no jauna un pamazām attīstot piederības sajūtu, atšķiras un kas tām kopīgs?

Ledvesmojoša saruna

Simtiem kilometru prom no mājām, kuras reiz bija spiesti atstāt, kādā siltā jūnija novakarē viens otram pretī uz skatuves Cēsīs, Latvijā, šēž Tetjana no Ukrainas un Faruks no Turcijas. Ikgadējā sarunu festivālā LAMPA Tetjana un Faruks dalījās ar savu pieredzi, meklējot drošību sev un savām ģimenēm, iepazīstot jaunu valsti un valodu, kā arī iekļaujoties sabiedrībā.

Tetjana Latvijā ieradās 2022.gada martā ar vīru un trīs bērniem, atstājot mājas Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma. Viņa skaidroja: “Mēs nebijām domājuši par pārvākšanos uz ārzemēm, jo mums bija droša un laba dzīve mājās. Mums viss bija jāsāk no jauna.”

Kopš ierašanās Latvijā Tetjana jutās ļoti atbalstīta, saņemot gan finansiālu atbalstu un palīdzību izmitināšanā, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces no valsts, kā arī piedzīvoja ļoti spēcīgu atbalstu no vietējās sabiedrības.

“Es vēlētos pateikt paldies visai sabiedrībai, jo mēs netikām asociēti ar vārdu ‘bēglis’,” Tetjana paskaidroja. “Pateicoties atbalstam, mēs nejutāmies kā svešinieki.”

Dialogs starp bēgļiem un vietējiem iedzīvotājiem

Pretējs stāsts ir Farukam, kurš sākotnēji Latvijā neieradās kā bēglis, bet gan kā maģistrantūras students 2013.gadā. Drošības apsvērumu dēļ apvērsuma mēģinājuma Turcijā 2016.gadā viņam nebija iespēju atgriezties. Faruks saņēma patvērumu Latvijā, un tagad dzīvo Rīgā kopā ar sievu un bērniem.

“Cilvēki domā, ka, saņemot patvērumu, esmu ieradies šeit, lai dabūtu kaut ko, piemēram, naudu, taču man nebija tāda iemesla. Pieteicāmies patvērumam tikai savas meitas gadījuma dēļ.”

Faruks dalījās ar iespaidu, ka ir grūti izskaidrot vietējiem iedzīvotājiem patvēruma meklēšanas iemeslus. Lai veicinātu līdzcilvēku izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras bēgļi Latvijā ne tikai no personīgās perspektīvas, bet arī plašāk, Faruks iesaistījās sabiedriskajā organizācijā “Dialogu nams” un sāka organizēt tikšanās reizes starp bēgļiem un vietējiem iedzīvotājiem, lai viens ar otru iepazītos.

Līdzīgi arī Tetjana ir aktīvi līdzdarbojas pilsoniskajā sabiedrībā, lai atbalstītu citas sievietes no Ukrainas, kas radušas patvērumu Latvijā, un piedzīvo līdzīgus izaicinājumus.

“Es vēlos parādīt, cik stipras un neatkarīgas ir ukraiņu sievietes, kas var pārciest jebko, doties tālāk un būt par atbalsta resursu,” papildināja Tetjana. “Mūsu panākumu atslēga ir tāda, ka vienkārši ir jāieklausās cilvēkos, reizēm jāpaklusē un vienkārši jābūt blakus kā draugam.”

Atsaucoties uz turku parunu, Faruks piebilda, ka: “Tu esi ienaidnieks tam, ko nezini. Ja to iepazīsi, varbūt nebūsi vairs ienaidnieks. Varbūt kļūsiet par draugiem.”

©Takashi Mori

©Takashi Mori

©Takashi Mori

©