ANO Bēgļu aģentūra brīdina par pieaugošo vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem uz Eiropas robežām

ANO bēgļu aģentūru uztrauc pieaugošais vardarbības gadījumu skaits un nopietni cilvēktiesību pārkāpumiem pret bēgļiem un migrantiem, pie Eiropas valstu robežām. Šādas situācijas ir izraisījušas vairāku cilvēku nāves.

Neraugoties uz ANO bēgļu aģentūras un NVO atkārtotiem aicinājumiem izbeigt šādu praksi, vairākos iebraukšanas punktos pie sauszemes un jūras robežām Eiropas Savienībā (ES), un ārpus tās, joprojām regulāri tiek ziņots par vardarbību, sliktu izturēšanos un bēgļu neuzņemšanu.

Mūs satrauc atkārtoti un konsekventi ziņojumi no Grieķijas sauszemes un jūras robežām ar Turciju, kur UNHCR kopš 2020. gada sākuma ir reģistrējis gandrīz 540 neoficiālus bēgļu atgriešanas incidentus no Grieķijas. Par citiem incidentiem ziņots arī Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā uz robežām ar ES dalībvalstīm.

Lai gan par daudziem incidentiem dažādu iemeslu dēļ netiek ziņots, UNHCR ir intervējis tūkstošiem cilvēku visā Eiropā, kuri tika neuzņemti un ziņoja par draudu, iebiedēšanas, vardarbības un pazemošanas taktikām. Jūrā cilvēki ziņo, ka ir atstāti uz glābšanas plostiem vai dažreiz pat iesviesti ūdenī, parādot bezjūtīgu necieņu pret cilvēka dzīvību. Tiek ziņots, ka kopš 2021. gada septembra šādos incidentos Egejas jūrā ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, tostarp viens šī gada janvārī. Tikpat šausminošas prakses bieži tiek ziņots uz sauszemes robežām, un ir konsekventas liecības par cilvēkiem, kuri skarbos laikapstākļos tiek izģērbti un ar varu atraidīti.

Ar dažiem izņēmumiem Eiropas valstis nav spējušas izmeklēt šādus ziņojumus, neskatoties uz arvien vairāk ticamiem pierādījumiem. Tā vietā pie dažādām robežām tiek uzceltas sienas un žogi. Papildus ieceļošanas aizliegumam uz robežām mēs esam saņēmuši arī ziņojumus, ka daži bēgļi, iespējams, ir atgriezti savā izcelsmes valstī, neskatoties uz riskiem, ar kuriem viņi tur saskarās.

Tiesības meklēt un izmantot patvērumu nav atkarīgas no ierašanās veida valstī. Cilvēkiem, kuri vēlas pieteikties patvērumam, būtu jāļauj to darīt, un viņus ir jāinformē par savām tiesībām un jāsniedz juridiskā palīdzība.

Cilvēkiem, kas bēg no kara un vajāšanām, ir maz iespēju. Maz ticams, ka sienas un žogi kalpos kā nozīmīgs atturēšanas līdzeklis. Tie tikai veicinās lielākas ciešanas personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, jo īpaši sievietēm un bērniem, un mudinās viņus apsvērt dažādus, bieži vien bīstamākus ceļus.

Tas, kas notiek pie Eiropas robežām, ir juridiski un morāli nepieņemami, un tas ir jāpārtrauc. Cilvēka dzīvības, cilvēktiesību un cieņas aizsardzībai jāpaliek mūsu kopīgai prioritātei. Steidzami ir nepieciešams progress cilvēktiesību pārkāpumu novēršanā uz robežām, kā arī patiesi neatkarīgu valsts uzraudzības mehānismu izveide, lai nodrošinātu incidentu ziņošanu un neatkarīgu izmeklēšanu.

Mēs baidāmies, ka šī nožēlojamā prakse tagad var kļūt normalizēta un balstīta politikā. Tā pastiprina kaitīgo un nevajadzīgo “Eiropas cietokšņa” naratīvu. Realitāte ir tāda, ka lielāko daļu pasaules bēgļu uzņem valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem ar daudz mazākiem resursiem un bieži vien robežojas ar krīzē nonākušām izcelsmes valstīm.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem robežu uzraudzības darbības jāīsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības. Ir iespējams pārvaldīt robežas un risināt drošības problēmas, vienlaikus īstenojot godīgu, humānu un efektīvu politiku attiecībā uz patvēruma meklētājiem, kas atbilst valstu saistībām saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību un bēgļu tiesību aktiem, tostarp 1951. gada konvenciju, kā arī Eiropas tiesību aktiem.

Eiropas valstis jau sen ir stingri atbalstījušas UNHCR darbu un sniedz nozīmīgu ieguldījumu, kas palīdz gan aizsargāt bēgļus, gan atbalstot uzņēmējvalstis. Tomēr finansiālais un kapacitātes atbalsts ārvalstīs nevar aizstāt valstu atbildību un pienākumu uzņemt un aizsargāt bēgļus savā teritorijā.

Lai gan pārvietošana un citi likumīgi ceļi ir būtiski, lai demonstrētu ārējo atbalstu galvenajām uzņemošajām valstīm, tie nevar aizstāt pienākumus pret cilvēkiem, kuri meklē patvērumu uz robežām, tostarp tiem, kuri ieradušies spontāni, tostarp ar laivu.

Valstīm ir jāpilda savas saistības un jāievēro cilvēka pamattiesības, tostarp tiesības uz dzīvību un tiesības uz patvērumu. Ir svarīgi, kā Eiropa izvēlas aizsargāt patvēruma meklētājus un bēgļus, un tas ir precedents ne tikai reģionā, bet arī visā pasaulē.