Daudzi bēgļi un citas piespiedu kārtā pārvietotās personas dzīvo nabadzībā. 76% no visiem bēgļiem dzīvo jaunattīstības valstīs, un 20% vismazāk attīstītajās valstīs, kur ir plaši izplatīta galējā nabadzība.   

Piemēram, Turcijā 90% Sīrijas bēgļu nespēja segt pamatvajadzības, savukārt 94% pārtikas patēriņa samazināšana vai naudas aizņemšanās ir kļuvusi par izdzīvošanas stratēģiju. Jemenā 4,5 miljoni cilvēku ir iekšzemē pārvietotas personas, un vairāk nekā divas trešdaļas dzīvo zem nabadzības sliekšņa. 

Lai cīnītos pret bēgļu un pārvietoto personu nabadzību, UNHCR strādā pie tā, lai sociālās aizsardzības sistēmas tiek stiprinātas un paplašinātas, iekļaujot tajās piespiedu kārtā pārvietotās personas. UNHCR strādā arī pie tā, lai tiktu nodrošināts, ka bēgļiem ir vienlīdzīgas tiesības uz ekonomisko integrāciju un uz darbu, kas var nodrošināt iztiku.    

Konkrēta iniciatīva ir Koalīcija nabadzības mazināšanai, kurā UNHCR ir apvienojis spēkus ar Pasaules Bankas Ekonomiskās iekļaušanas partnerību un 13 nevalstisko organizāciju (NVO) partneriem. Koalīcija ir izvirzījusi mērķi piecu gadu laikā mazināt nabadzību 500,000 mājsaimniecībām — gan bēgļu, gan to, kuri viņus uzņēmuši — 35 valstīs. 

Ir būtiski nodrošināt piekļuvi adekvātai, uzturvielām bagātai pārtikai un tīram, nekaitīgam ūdenim, lai aizsargātu pārvietoto cilvēku drošību, veselību un labklājību. Pārvietotās personas bieži vien paliek bez izdzīvošanai nepieciešamā pārtikas minimuma un cieš no ilgstoša, nepietiekama uztura. Tiesību trūkums nodrošināt sev pārtiku un ekonomisko drošību padara cilvēkus neaizsargātākus pret ekspluatāciju, seksuālu ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību, kā arī noved pie nelabvēlīgu izdzīvošanas mehānismu izmantošanas. Pārtikas trūkums var arī pastiprināt faktorus, kas liek cilvēkiem bēgt. 

Tā kā humānās palīdzības sniegšanai ir nepietiekams finansējums, bēgļi bieži saskaras ar pārtikas devas samazināšanu, kas var izraisīt nepietiekamu uzturu, anēmiju un bērnu augšanas kavēšanos. Ieilgušos konfliktos, piemēram, Etiopijā un Jemenā, bērnu akūts nepietiekams uzturs ir krietni virs ārkārtas sliekšņa. 

Papildus pārtikas atbalsta sniegšanai bēgļiem kopā ar, piemēram, Pasaules Pārtikas programmu (WFP), UNHCR atbalsta valdību īstenotus pasākumus, lai kontrolētu situācijas, kurās nepietiekams uzturs skar mazus bērnus un zīdaiņus. UNHCR arī aicina kopā ar partneriem un valdībām iekļaut bēgļus uztura programmās. 

Bērni veido 30 procentus pasaules iedzīvotāju, bet 40 procentus no visiem piespiedu kārtā pārvietotajiem cilvēkiem. Viņu piekļuve izglītībai ir ierobežota, un vairāk nekā pusei šo bērnu nav iespējas apmeklēt skolu. Visos izglītības līmeņos bēgļu bērnu uzņemšanas rādītāji ir zemāki nekā to bērnu, kuri nav bēgļi, rādītāji. Bēgļu bērniem kļūstot vecākiem, situācija strauji pasliktinās, un vidusskolēniem ir vislielākais risks tikt atstātiem ārpus izglītības sistēmas.  

Tikai 38% bēgļu bērnu ir uzņemti pirmsskolas izglītības iestādēs, 65% pamatskolā un 41% vidusskolā. Runājot par augstāko izglītību, tikai 6% ir uzņemti. 

Turklāt vairākas dimensijas norāda uz bēgļu izglītības kvalitātes pazemināšanos. Skolotāju un skolēnu vidējā attiecība ir 1:70, un joprojām pastāv vēl arī citas problēmas, piemēram, apmācītu skolotāju trūkums, telpu trūkums un skolas materiālu un piederumu trūkums.  

UNHCR sadarbojas ar valdībām, starptautiskām organizācijām, kā arī NVO un privāto sektoru, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību bēgļu bērniem un jauniešiem. Galvenais aicinājums ir iekļaut bēgļus valsts izglītības sistēmās, cieši sadarbojoties ar valsts iestādēm. Saskaņā ar UNHCR šī ir ilgtspējīgākā iespēja.   

Viens piemērs ir UNHCR partnerība ar programmu Izglīto bērnu, kas 2022. gadā veicināja sākumskolas izglītību vairāk nekā 200 000 bērnu 15 valstīs Āfrikā, Āzijā, Tuvajos Austrumos un Amerikā. 

Augstākās izglītības jomā UNHCR kopā ar partneriem ir izvirzījis vērienīgu mērķi — 15by30 — nodrošināt, lai līdz 2030. gadam 15 % bēgļu jauniešu ir piekļuve augstākajai izglītībai. Viena šo mērķi atbalstoša iniciatīva ir UNHCR DAFI stipendiju programma, kas kopš 1992. gada ar stipendijām ir atbalstījusi vairāk kā 24 000 bēgļu jauniešu, sniedzot viņiem iespēju apmeklēt universitāti. 

Sievietes un meitenes veido apmēram pusi no visiem bēgļiem, iekšzemē pārvietotajiem un bezvalstniekiem visā pasaulē. Diskriminācija un nevienlīdzība, ar ko saskaras sievietes un meitenes dažās sabiedrībās, pārvietošanās un bēgšanas laikā tikai pastiprinās. Turklāt, bēgšana var pastiprināt, piemēram, meiteņu, kuras ir vienas, grūtnieču un sieviešu-mājsaimniecību vadītāju neaizsargātību. Bēgšanas sekas, grūtības jaunā vidē, sāpes par visa zaudēšanu – partnera, brāļu un māsu vai bērnu – palielina vardarbības, diskriminācijas, un ekspluatācijas riskus, kā arī sieviešu un meiteņu tiesību pārkāpumu risku. 

2022. gadā aptuveni 57,6 miljoni piespiedu kārtā pārvietotu un bezvalstnieku sieviešu un meiteņu dzīvoja humanitārās krīzes un konfliktu situācijās, saskaroties ar paaugstinātu uz dzimumu balstītas vardarbības risku. 24 valstis joprojām neļauj sievietēm piešķirt saviem bērniem savu pilsonību.

UNHCR darbu virza UNHCR politika Vecuma, Dzimuma un Daudzveidības jomā un konkrētākas saistības, lai nodrošinātu sieviešu un meiteņu līdztiesību un padarītu pasauli par drošāku vietu sievietēm un meitenēm. Viens no konkrētiem elementiem ir nodrošināt, lai sievietes un meitenes pārvietošanās iestādēs tiktu nodrošinātas ar individuālu reģistrāciju un dokumentāciju, kas ir svarīgs vienlīdzības priekšnoteikums. UNHCR pārvalda arī programmas, kas palīdz sievietēm uzlabot līdera prasmes, samazina šķēršļus meiteņu izglītībai un nodrošina, ka sievietes un meitenes var piekļūt dažādām izaugsmes un labklājības iespējām.   

Mēs esam aktīvi veicinājuši dzimumu līdztiesību vairāk nekā 40 gadus, un uzskatāmi rezultāti ir redzami, sākot no sieviešu bēgļu apmācību Malaizijā un līdz pat vīriešu iesaistīšanai seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanā, reproduktīvajā veselībā, cilvēktiesībās un dzimumu līdztiesības jautājumos Kolumbijā. 2022. gadā 73 % UNHCR darbības vietās bija pieejami pakalpojumi saistīt konkrēti ar uz dzimumu balstītu vardarbību (ang. Gender Based Violence – GBV); UNHCR arī izvietoja GBV speciālistus 14 ārkārtas situācijās, par prioritāti izvirzot profilaksi un agrīnu reaģēšanu. 

Globālā līmenī UNHCR piedalās vairākos starptautiskos forumos, kas risina dzimumu līdztiesības un seksuālās vardarbības jautājumus, piemēram, ANO Pasākumā pret seksuālo vardarbību konfliktu laikā un Starpaģentūru pastāvīgās komitejas ekspertu grupā aizsardzībai pret seksuālu izmantošanu un vardarbību.  

Piekļuve drošai un ilgtspējīgai enerģijai ir cilvēka pamatvajadzība. Ierobežota piekļuve enerģijai negatīvi ietekmē iedzīvotājus humanitārajos apstākļos un jo īpaši var pakļaut paaugstinātam riskam sievietes un bērnus. Tomēr novērtējums liecina, ka aptuveni 97% pārvietoto iedzīvotāju nometnēs ir ierobežota vai vispār nav pieejama elektrība, un vismaz 80% cilvēku ēdiena gatavošanai un apkurei izmanto malku.  

Piekļuve uzticamai un ilgtspējīgai elektrībai, tostarp vairāk gaismas stundu, nozīmē, ka bēgļi var strādāt, mācīties, vadīt uzņēmējdarbību, socializēties un būt savienotiem, un tas viss rada uzlabo labklājību un pašpaļāvību. Tīrāka degviela ēdiena gatavošanai nozīmē, ka bēgļiem jāpavada mazāk laika, rūpējot malku, kas var būt bīstami sievietēm un meitenēm, kā arī novērst atklātas uguns dūmu ieelpošanas radītu kaitīgu ietekmi uz veselību. 

UNHCR sadarbojas ar daudz un dažādiem partneriem, lai rastu risinājumus tīras enerģijas nodrošināšanai pārvietotajām iedzīvotāju grupām, tostarp veicinot ilgtspējīgas mājsaimniecības enerģijas tehnoloģijas. Kutupalong nometnē Bangladešā, kur dzīvo vairāk kā 800 000 rohingu bēgļu, UNHCR ir izdalījis sašķidrināto naftas gāzi vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību, lai nodrošinātu drošu un veselīgu enerģiju ēdiena gatavošanai. Savukārt Etiopijā UNHCR un IKEA fonds atbalsta mini saules kooperatīvus, kas nodrošina gan Somālijas bēgļus, gan viņu uzņemošās kopienas ar tīru un pieejamu enerģiju.  

2020. gadā UNHCR uzsāka Clean Energy Challenge (Tīras Enerģijas Izaicinājums), apvienojot privāto sektoru, valdības un organizācijas, lai īstenotu ambiciozu mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt pieejamu, uzticamu un ilgtspējīgu enerģiju visās nometnēs piespiedu kārtā pārvietotajām personām un viņu tuvumā esošajām kopienām.

Interneta savienojuma trūkums, ar ko saskaras daudzi bēgļi un iekšzemē pārvietotās personas, kā arī dārgas ierīces un ierobežotas apmācības iespējas neļauj šiem cilvēkiem izmantot jauno tehnoloģiju priekšrocības. UNHCR uzskata, ka pārvietotajām iedzīvotāju grupām un to uzņemošajām kopienām ir tiesības būt daļai no ar internetu savienotas sabiedrības. 

UNHCR ir uzsācis iniciatīvu Savienojamība bēgļiem, ko vada UNHCR Inovācijas dienests. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt digitālo iekļaušanu un piespiedu kārtā pārvietoto personu piekļuvi tehnoloģijām, ļaujot viņiem veidot labāku nākotni sev, savām ģimenēm un pasaulei. 

UNHCR sadarbojas ar daudzām ieinteresētajām personām, tostarp privāto sektoru, lai nodrošinātu labāku savienojamību bēgļiem un izmantotu tehnoloģijas un novatoriskas pieejas humānās palīdzības jomā. Kopš 2013. gada UNHCR un Vodafone fonds ir paplašinājuši bēgļu piekļuvi izglītībai un savienojamībai, izmantojot programmu Instant Network Schools tādās valstīs kā Mozambika, Kongo Demokrātiskā Republika un Kenija. 

Kad tiek dota iespēja, daudzi bēgļi paši izmanto progresīvas un novatoriskas tehnoloģijas, lai atrisinātu problēmas un risinātu jautājumus. 

Bēgļi, valsts iekšienē pārvietotās personas un bezvalstnieki ir pastāvīgi pakļauti sociālās, ekonomiskās un politiskās atstumtības riskam, un vienlaikus ir viena no pasaules neaizsargātākajām un nepietiekami apkalpotajām cilvēlu kopienām.   

Visā pasaulē daudzas minoritātes un pamatiedzīvotāji riskē dzīvot sabiedrības nomalē, un piespiedu pārvietošana bieži vien pastiprina diskrimināciju un nevienlīdzību, ar ko šīs cilvēku grupas saskaras. Tāda ir, piemēram, Awá Mayasquer kopienas realitāte Kolumbijā, kas gadu desmitiem ir bijusi starp miljoniem valsts iekšienē pārvietoto.  

Vēl viena neaizsargāta grupa ir LGBTIQ+ bēgļi, kuri pat pēc vajāšanas, vardarbības un tiesību pārkāpumiem bēgšanas un pārvietošanas laikā bieži turpina saskarties ar stigmatizāciju, diskrimināciju un draudiem.  

Vadoties pēc vecuma, dzimuma un dažādības politikas, UNHCR strādā, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un izbeigtu diskrimināciju, veicinot visu cilvēku sociālo, ekonomisko un politisko iekļaušanu neatkarīgi no vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases, etniskās piederības, reliģijas vai cita veida statusa un piederības. Tajā pašā laikā UNHCR iestājas par to, lai valstis pieņemtu migrācijas likumus, kas nodrošina un atbalsta iekļaušanu. 

UNHCR arī sadarbojas ar valdībām un citiem partneriem, lai izskaustu bezvalstniecību un nodrošinātu, ka bezvalstnieki izmanto savas cilvēktiesības bez diskriminācijas, neskatoties uz to, ka viņiem nav pilsonības. 10 gadus ilgās #IBelong-kampaņas mērķis ir līdz 2024. gadam izskaust bezvalstniecību.  

Klimata krīzes sekas arvien vairāk tiek uzskatītas par neaizsargātības, draudu un konfliktu pastiprinošu faktoru, liekot cilvēkiem bēgt. Deviņi no 10 bēgļiem un septiņi no 10 iekšzemē pārvietotajiem ir no valstīm, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām un kurām ir vismazākās iespējas pielāgoties klimata pārmaiņām. 

Turklāt piespiedu kārtā pārvietotie un viņus uzņemošās kopienas atrodas klimata ārkārtas situāciju frontē, dzīvojot klimata “karstajos punktos”, kur plūdi, sausums, pārtuksnešošanās un ekstremāli laikapstākļi saasina viņu grūtības. No katastrofālajiem plūdiem Pakistānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un atsevišķās Sāhelas zonās līdz nerimstošajam sausumam un ciešanām Afganistānā, Madagaskarā un Āfrikas ragā vien 2022. gadā tika pārvietoti miljoniem cilvēku. 

Vadoties pēc Klimata rīcības stratēģijas, UNHCR pastiprina atbildes reakciju un paaugstina mērķus, sniedzot juridiskas norādes, lai nodrošinātu labāku aizsardzību cilvēkiem, kas pārvietoti klimata pārmaiņu kontekstā; samazinātu vides degradāciju un uzlabotu noturību pret klimata pārmaiņām pārvietošanās apstākļos; un ierobežotu mūsu pašu atstāto ietekmi uz vidi. 

UNHCR arī palielina izpratni un iestājas par pārmaiņām, piedaloties vairākos globālos forumos un procesos, piemēram, Katastrofu pārvietošanas platformā. 

Tā kā vairāk nekā 108,4 miljoni cilvēku visā pasaulē ir spiesti pamest savas mājas konfliktu, vardarbības un vajāšanas dēļ (2022. gada dati), miera un taisnīguma trūkumu katru dienu patiešām izjūt miljoniem bēgļu un iekšēji pārvietoto cilvēku.  

Kā UNHCR ir vairākkārt uzsvēris, pasaules neveiksmes miera radīšanā un konfliktu izbeigšanā noved pie tā, ka globālie pārvietošanās rādītāji gadu no gada sasniedz traģiskus rekordus, bet katru gadu vēl mazāk bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu atgriežas mājās. 2022. gadā 339 200 bēgļu brīvprātīgi atgriezās 38 izcelsmes valstīs, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš.   

Līdz 2022. gada beigām 67% no visiem bēgļiem bija nonākuši tā dēvētajās ieilgušajās krīzēs. Kopā tādas ir 57 bēgļu krīzēs, kas nozīme, ka cilvēki ir pārvietoti vismaz piecus secīgus gadus.  

Taisnīguma trūkums ir tieši saistīts arī ar bieži aizmirsto globālo bezvalstniecības problēmu: miljoniem cilvēku visā pasaulē tiek liegta pilsonība diskriminācijas vai nepilnības valstspiederības likumos. Viņu bezvalstniecība bieži nozīmē, ka viņi zaudē pamatpakalpojumus un tiesības, piemēram, skolas apmeklējumu, ārsta apmeklējumu, bankas konta atvēršanu vai mājokļa iegādi.  

Izmantojot #IBelong-kampaņu un globālo rīcības plānu, UNHCR sadarbojas ar valdībām un partneriem, lai līdz 2024. gadam izbeigtu bezvalstniecību. Darbs, piemēram, ietver aizstāvību, lai nodrošinātu juridisko identitāti visiem, tostarp dzimšanas reģistrāciju, tiesību aktu grozījumus, lai izvairītos no jaunas bezvalstniecības un nodrošinātu bezvalstnieiem ceļu uz pilsonību, kā arī labāku bezvalstnieku kopienu identificēšana.  

Ir panākts liels progress, tostarp Kirgizstānā, kas 2019. gadā kļuva par pirmo valsti, kas pilnībā izskauda bezvalstniecību savās robežās, vai Kotdivuārā, kas kļuva par pirmo valsti Āfrikā, kas pieņēma procedūru bezvalstnieku identificēšanai un aizsardzībai. 

Tā kā globālā piespiedu pārvietošana gadu no gada pieaug, vajadzība apvienot spēkus, lai palīdzētu, aizsargātu un rastu risinājumus pasaules pārvietotajiem, nekad nav bijusi tik steidzama kā tagad. 

UNHCR sadarbojas ar vairāk nekā 900 partneriem visā pasaulē — no valdībām un starptautiskām organizācijām līdz NVO, iedzīvotāju un bēgļu vadītām iniciatīvām. Uzmanība uz partnerattiecību stiprināšanu ir uzsvērta 2018. gadā pieņemtajā Globālajā paktā par bēgļiem, aicinot izmantot visas sabiedrības pieeju jautājumos, kas sasīti ar bēgļu situācijām, tostarp privāto sektoru, akadēmiskās aprindas, pilsonisko sabiedrību un pašus bēgļus.  

Tas tika īstenots pirmajā Globālajā bēgļu forumā 2019. gadā, kurā pulcējās vairāk nekā 3000 dalībnieku un kopumā uzņēmās vairāk nekā 1400 konkrētu solījumu, lai sasniegtu Globālā pakta par bēgļiem mērķus. Četrus gadus vēlāk, 2023. gada decembrī, notika otrais Globālais bēgļu forums. Trīs dienu garais pasākums rezultējās ar iespaidīgu apmēru rosinājumiem, proti, 1600 apņemšanās atbalstīt bēgļus un uzņemošās kopienas visā pasaulē.

Viens no UNHCR ilgstošajiem partneriem ir Microsoft: kopš 1999. gada mēs esam kopīgi strādājuši, lai tūkstošiem bēgļu jauniešu nodrošinātu digitālās prasmes un datorzinātņu apmācības Kakuma nometnē Kenijā. Vēl viens UNHCR partneris ir uzņēmums Uniqlo, kas kopš 2006. gada ir ziedojis vairāk nekā 35 miljonus apģērba gabalu bēgļiem vairāk nekā 48 valstīs, vienlaikus nodrošinot tūkstošiem bēgļu profesionālās apmācības un iztikas iespējas visā Āzijā.