Ziņojums no Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
© UNHCR/Valerio Muscella
Kopš 24. februāra miljoniem cilvēku Ukrainā ir pārdzīvojuši kara šausmas. Mēneša laikā ir gājuši bojā daudzi civiliedzīvotāji un vēl tūkstošiem ir ievainoti. Ģimenes ir sašķeltas. Ja nekavējoties netiks izbeigtas kaujas, šīs neaprakstāmās ciešanas un cilvēku masveida pārvietošana tikai pasliktināsies.
Gandrīz ceturtā daļa Ukrainas iedzīvotāju – vairāk nekā 10 miljoni cilvēku – ir spiesti pamest savas mājas. Aptuveni 3,7 miljoni bēgļu ir spiesti pamest valsti, šī ir visstraujāk augošā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara. Vēl 6,5 miljoni cilvēku ir pārvietoti Ukrainas pierobežā, un tiek lēsts, ka vismaz 13 miljoni cilvēku ir iesprostoti skartajās teritorijās vai nevar izceļot, jo ir paaugstināts drošības risks, iznīcināti tilti un ceļi, kā arī trūkst resursu vai informācijas par to, kur atrast drošību un naktsmājas.
Aiz šiem skaitļiem slēpjas neiedomājamas ciešanas, kas tikai pieaug, jo palielinās humānās palīdzības nepieciešamība. Intensīvas kaujas turpina izraisīt plaša mēroga pārvietošanos, vienlaikus saasinot to cilvēku stāvokli, kuri ir pārvietoti valsts iekšienē vai kuri nevar pamest visvairāk skartās teritorijas.
Mājas, skolas, slimnīcas, pamatpakalpojumi un cita civilā infrastruktūra ir izpostīta, pārtraucot pārtikas un medikamentu piegādi, cilvēki ir spiesti vākt lietus ūdeni un kausēt sniegu, lai iegūtu ūdeni dzeršanai. Ukrainas iekšienē joprojām steidzami jārisina jautājums par drošu koridoru un pietiekamu drošības garantiju izveidi civiliedzīvotāju evakuācijai. Arī dzīvību glābjošas palīdzības piegāde joprojām ir bīstama un sarežģīta.
ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) Ukrainā ir jau 30 gadus, un mēs to nepametīsim. Kopā ar citām ANO organizācijām, Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju un dažādām NVO, mēs turpinām atbalstīt Ukrainas varas iestāžu darbu kad un kur vien tas ir iespējams. Sniedzot ārkārtas patvērumu, palīdzību skaidrā naudā, piegādājot dažādus priekšmetus – no segām un higiēnas piederumu komplektiem līdz saliekajamām gultām un guļammaisiem -, kā arī piedāvājot un nodrošinot citus svarīgus pakalpojumus cilvēkiem, kas spiesti pamest valsti kara dēļ. Mēs piedalāmies humānās palīdzības konvojos, kas paredzēti cilvēkiem grūti sasniedzamās vietās, un turpināsim to darīt.
Arī ārpus Ukrainas mēs esam pastiprinājuši visas savas komandas un palielinājuši humānās palīdzības apjomu, lai atbalstītu to valstu valdības, kuras uzņem bēgļus no Ukrainas. Sniedzam būtisku humāno un aizsardzības palīdzību un atbalstām iestādes, lai palielinātu to spēju uzņemt jaunpienācējus. Ukrainas bēgļu sirsnīgā uzņemšana un labi organizētā uzņemšana ir bijusi ārkārtēja, un tā ir pelnījusi atzinību un pateicību.
Tomēr ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir norādījis uz aizsardzības riskiem grupām, kas bēg no Ukrainas, un tas mums rada lielas bažas. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu ieviesti pasākumi, kas ļautu ātri identificēt, mazināt un novērst ar dzimumu saistītas vardarbības, ekspluatācijas, ļaunprātīgas izmantošanas un sieviešu un meiteņu tirdzniecības riskus. Mēs arī atzīstam, ka nepavadītiem un no ģimenes nošķirtiem bērniem, kā arī bēgļiem, kuri ir LGBT+, vecāka gadagājuma vai dzīvo ar invaliditāti, ir īpašas vajadzības, un viņi varētu būt pakļauti lielākiem aizsardzības riskiem. Tūkstošiem trešo valstu valstspiederīgo bēga no kara kopā ar Ukrainas valstspiederīgajiem, tostarp dažiem no tiem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība vai viņiem draud bezvalstniecības risks. Daudzi no viņiem ir nonākuši drošībā vai atgriezušies savās mītnes zemēs, tomēr pastāvīgi tiek ziņots par nevienlīdzīgu vai diskriminējošu attieksmi.
Pat viens rasisma vai diskriminācijas gadījums, kas kādam liedz bēgt no vardarbības vai piekļūt patvērumam un drošībai, ir par daudz. Mēs turpināsim sadarboties ar iestādēm Ukrainā un kaimiņvalstīs, lai nodrošinātu, ka ikvienam, kas bēg no vardarbības un kara traģēdijas Ukrainā, tiek piedāvāta drošība un aizsardzība.
Esmu pateicīgs, ka Ukrainas kaimiņvalstis ir saglabājušas savas robežas atvērtas, un es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības bezprecedenta lēmumu piedāvāt pagaidu aizsardzību. Esmu pazemīgs arī par ārkārtīgo līdzjūtību, ko izrāda vietējie iedzīvotāji un globālie atbalstītāji, palīdzot no konflikta bēgošajiem cilvēkiem ar izmitināšanu, transportu, pārtiku, kā arī finansiāliem un materiāliem ziedojumiem. Šis atbalsts un solidaritāte, ko izrāda valstis un cilvēki visā Eiropā un pasaulē, ir neticami iedvesmojoša.
Šāda līmeņa solidaritātei būtu jākalpo par piemēru visām bēgļu krīzēm. Pat saasinoties Ukrainas krīzei, mēs nedrīkstam aizmirst par miljoniem citu bērnu un pieaugušo, kas pārvietoti konfliktu, vajāšanu, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Daudzos citos pasaules reģionos – pārāk daudzos – postījumi, kas nodarīti miljoniem nevainīgu cilvēku, ir ne mazāk reāli un ne mazāk nežēlīgi. Tiesības meklēt un saņemt patvērumu ir universālas. Tās nav atkarīgas no ādas krāsas, vecuma, dzimuma, pārliecības vai dzimšanas vietas. Bēgļu tiesību ievērošana nav interpretējama vai apspriežama.
Šī krīze mums būs izaicinājums. Kaimiņvalstu spēja uzņemt bēgļus jau tagad ir saspringta. Ilgstošs konflikts, ko raksturo brutāla starptautisko humanitāro tiesību neievērošana, ko esam novērojuši pēdējā mēneša laikā, var nogalināt, terorizēt un pārvietot vēl miljoniem cilvēku. Vienīgais veids, kā atrisināt šo krīzi, ir izbeigt karu. Taču, kamēr bēgļu skaits turpina pieaugt, gan viņiem, gan cilvēkiem, kas viņus uzņem, ir vajadzīgs mūsu atbalsts. Valstīm, bēgļiem un vietējām kopienām būs vajadzīgs lielāks atbalsts, un es aicinu starptautisko sabiedrību nodrošināt, ka tas tiek sniegts.
Karš Ukrainā ir radījis milzīgas ciešanas, bet arī iedvesmojis lielu drosmi, dāsnumu un līdzjūtību. Ja vēlamies, lai šī krīze nepārvērstos katastrofā, ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktu atbalstu nevainīgajiem upuriem.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
