UNHCR (ANO Bēgļu aģentūra) aicina dalībvalstis pielikt pūles starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu vidējo izglītību bēgļu bērniem un jauniešiem, jo šo skolās un universitātēs uzņemto bērnu un jauniešu skaits joprojām ir kritiski zems.
© UNHCR/Zinyange Auntony
Aicinājums izteikts saistībā ar UNHCR publicēto 2021. gada ziņojumu par izglītību Staying The Course: The Challenges Facing Refugee Education (Virzoties pretim mērķim: grūtības, ar kādām nākas saskarties bēgļu izglītībā). Ziņojumā īpaša uzmanība atvēlēta bēgļu jauniešiem no visas pasaules un viņu stāstījumam par centieniem turpināt mācīties, neraugoties uz līdz šim nepieredzētām grūtībām, ar kādām nācies saskarties Covid-19 pandēmijas laikposmā.
Vidusskolā pavadītajam laikam jābūt izaugsmes, attīstības un iespēju periodam. Tas paaugstina mazaizsargātu jauniešu izredzes darba tirgū, veicina veselību, neatkarību, prasmi būt par līderi un mazina risku pakļauties spiedienam iesaistīties bērnu nodarbinātībā.
Tomēr saskaņā ar UNHCR datiem par 40 valstīm 2019./2020. mācību gadā skolasgaitas vidējās izglītības iestādē uzsāka vien 34 % bēgļu. Gandrīz katrā valstī šis skaitlis ietver uzņēmējkopienas bērnus.
Pandēmija, visticamāk, ir vājinājusi bēgļu iespējas vēl vairāk. Covid-19 negatīvi ietekmē visus bērnus, tomēr bēgļu jauniešiem, kuriem arī iepriekš nācies saskarties ar grūtībām uzsākt skolasgaitas, pandēmija varētu sagraut pēdējās cerības iegūt nepieciešamo izglītību.
UNCHR vadītājs Filipo Grandi (Filippo Grandi) pauda: “Nesen sasniegtais progress bēgļu bērnu un jauniešu skolasgaitu uzsākšanā pašreiz ir apdraudēts”.
“Cīņai ar šīm grūtībām nepieciešami ievērojami un koordinēti centieni. Tas ir uzdevums, no kā mēs nevaram atļauties izvairīties.”
UNHCR aicina valstis garantēt visu bērnu, arī bēgļu bērnu, tiesības uzsākt mācības vidējās izglītības iestādē, kā arī gādāt par to, lai viņi tiktu iekļauti izglītības sistēmā un plānošanā.
Turklāt valstīm, kas uzņem lielu skaitu piespiedu pārvietotus cilvēkus, nepieciešama palīdzība kapacitātes palielināšanai: nepieciešams lielāks skaits skolu, piemēroti mācību materiāli, skolotāju apmācība specializētos priekšmetos, atbalsts un telpas pusaudzēm, investīcijas tehnoloģijā un pieslēgumā, lai novērstu digitālo plaisu.
Tāpat dati liecina, ka no 2019. gada marta līdz 2020. gada martam, skolas gaitas pamatskolas līmenī uzsāka 68 % bēgļu.
Skolas gaitas augstākajā līmenī uzsāka 5 %, tas ir gadu no gada pieaugums 2 punktu apmērā, kā arī ieguvums, kas liecina par transformatīvām pārmaiņām tūkstošu bēgļu un viņu kopienu dzīvē. Tāpat tas ir pieaugums, kas dod cerību un iedrošina tos bēgļu jauniešus, kas saskaras ar izteiktām grūtībām izglītības piekļuvē.
Tomēr šis līmenis ir un paliek zems salīdzinājumā ar globālajiem rādītājiem, kā arī nav vērojams būtisks pieaugums vidējās izglītības piekļuvē. Mērķis 15by30 (15līdz30), ko nospraudis UNHCR un partneri, proti, 15 procentu bēgļu uzsāks mācības augstākās izglītības iestādē līdz 2030. gadam, paliks nesasniegts.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
