© UNHCR/Rocco Nuri
UNCHR jeb Apvienoto Nāciju Bēgļu aģentūra mudina pasaules līderus veicināt mieru, stabilitāti un sadarbību pasaulē, lai apturētu un mazinātu gandrīz 10 gadus ieilgušo, joprojām augošo, cilvēku pārvietošanos, ko izraisa bruņoti konflikti un vajāšana.
Pēc šodien Ženēvā iznākušā 2020. gada UNCHR ziņojuma “Globālās tendences” datiem, bēgošo cilvēku skaits kopš 2019. gada ir pieaudzis par četriem procentiem. Neskatoties uz pandēmiju, 2020. gadā, cilvēku skaits, kuri bēga no bruņotiem konfliktiem, politiskas vai reliģiskas vajāšanas, nabadzības, dabas katastrofām un klimata pārmaiņām, ir pieaudzis līdz 82,4 miljoniem cilvēku. Bēgļu skaits 2019. gadā bija 79,5 miljonus cilvēku.
Dati uzrāda, ka līdz 2020. gada beigām, 20,7 miljoni bēgļu bija iekļauti UNCHR mandātā, 5,7 miljoni bija Palestīnas bēgļu un 3,9 miljoni Venecuēlas iedzīvotāju, kuri pametuši politiskās, sociālās un ekonomiskās krīzes pārņemto Dienvidamerikas valsti. Līdz 46 miljoniem pieaudzis valstu iekšienē pārvietoto cilvēku skaits. 4,1 miljons bēgļu ir patvēruma meklētāji. Dati uzrāda, ka neskatoties uz pandēmiju un globāliem aicinājumiem apturēt karadarbību, konflikti ir turpinājuši izspiest cilvēkus no piederības valstīm.
Aiz katra cipara ir cilvēks, kurš ir spiests atstāt savas mājas. Tas ir stāsts par ciešanām identitātes, piederības un savas valsts zaudēšanas rezultātā. Šiem cilvēkiem nepieciešama nedalīta mūsu uzmanība un atbalsts. Atbilde neslēpjas tikai humānajā palīdzībā, ir nepieciešami tūlītēji risinājumi bēgļu sarežģītajai situācijai.
Lai gan 1951. gada Bēgļu konvencija un Globālā deklarācija (kompakts) nodrošina tiesisku regulējumu un instrumentus, lai palīdzētu bēgļiem, ir nepieciešama daudz lielāka politiska iejaukšanās, lai adresētu konfliktus un vajāšanu, kas liek šiem cilvēkiem vispār pamest savas valstis, norādījis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filippo Grandi.
Zēni un meitenes, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu sastāda 42% no visiem bēgļiem. Bērni un jaunieši ir neaizsargātāki, īpaši krīzei turpinoties vairākus gadus. UNCHR ziņojuma “Globālās tendences” dati uzrāda, ka 2018. – 2020. gadā, gandrīz miljons bērnu jau piedzimstot ir saņēmuši bēgļa statusu. Daudzi no viņiem saglabās šo statusu vēl vairākus gadus.
Tik daudzu bērnu, kuri dzimuši trimdā, vien ir pietiekams iemesls, lai pieliktu daudz lielākas pūles konfliktu un vardarbības izkaušanai, norādījis Grandi.
Dati uzrāda, ka 2020. gadā, pašā pandēmijas saasinājuma virsotnē, vairāk nekā 160 valstis aizslēdza savas robežas, un šie ierobežojumi attiecās arī uz cilvēkiem, kuri meklē patvērumu. Tomēr, ievērojot drošības pasākumus, veicot medicīniskās pārbaudes uz robežām, ieviešot veselības sertifikātus, nodrošinot īslaicīgu karantīnu pirms ierašanās, vienkāršojot reģistrāciju un piedāvājot iespēju noturēt intervijas attālināti arvien vairāk valstīm izdevās atrast iespēju, arī pandēmijas laikā, garantēt patvērumu bēgļiem.
Cilvēki turpināja doties pāri robežām, bet ievērojams ir arī valstu iekšienē pārvietoto cilvēku skaits. Krīžu dēļ, par 2,3 miljoniem pieauga cilvēku skaits, kuri pārvietojās Etiopijā, Sudānā, Sahēlas valstīs, Mozambikā, Jemenā, Afganistānā un Kolumbijā.
2020. gadā 3.2 miljoni valstu iekšienē pārvietoto cilvēku, un tikai 251 000 bēgļu atgriezās savās mājās. Šie skaitļi ir kritušies par 40 un 21% kopš 2019. gada. Vēl 33 800 bēgļu izgāja naturalizācijas procesu valstīs, kurās tie bija ieguvuši patvērumu. Bēgļu pārvietošana uz citām valstīm, kuras piekritušas sniegt patvērumu ir krasi sarukusi. Tikai 34 400 bēgļi tika pārvietoti, un tas ir zemākais reģistrētais skaits pēdējo 20 gadu laikā. Šis zemais skaitlis ir sekas Covid-19 pandēmijai.
Lai risinātu sasāpējušo bēgļu krīzi ir nepieciešama pasaules līderu un citu ietekmīgu personu iesaiste. Ir jāizbeidz savstarpēji konflikti un egoistiska pieeja politikai, tā vietā novēršot militārus saasinājumus un saglabājot cieņu pret cilvēktiesībām, norādīja Grandi.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
