UNHCR: Neskatoties uz joprojām aktuāliem izaicinājumiem, bēgļi aizvien vēl optimistiski vērtē savu nākotni Baltijas valstīs

Aptaujā, kuru kopā ar partneriem veica ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāvniecība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, ir apkopoti vairāk nekā 20 izcelsmes valstu starptautiskās aizsardzības saņēmēju viedokļi par piedzīvoto integrācijas pieredzi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Aptauja sniedz tiešu ieskatu viņu dzīvē un pieredzē pēc ierašanās jaunā valstī, cenšoties tur iedzīvoties un kļūt par vietējo kopienu iedzīvotājiem. Neskatoties uz ievērojamo progresu, kas panākts visās trijās valstīs, aptauja atklāj, ka joprojām ir vairākas problēmas, kas jārisina integrācijas uzlabošanai, lai ieguvēji būtu gan bēgļi, gan viņus uzņemošās kopienas.

“Pirmie iespaidi pēc ierašanās bija ļoti pozitīvi. Pirmkārt, šeit bija droši, mūs vairs neviens nevajāja.. Mums kļuva skaidrs, ka jāpielāgojas, jāiemācās valoda … Tad mēs sākām piedalīties bēgļu programmā … un mūsu kontaktpersonu loks kļuva plašāks”, aptaujas intervijā saka tadžiku bēglis.

Integrācija ir “divvirzienu” process starp bēgļiem un kopienām, kurās viņus uzņem. Tā nozīmē sociālās kohēzijas, stabilitātes un drošības veidošanu, prasot, lai kopienas būtu labi sagatavotas bēgļu uzņemšanai un bēgļiem tiktu sniegts pienācīgs atbalsts sava potenciāla realizēšanai jaunajā vidē. Te jādomā gan par ekonomiskās neatkarības, gan spēcīgas piederības sajūtas veicināšanu jaunajai mītnes valstij, apgūstot valodu, kultūru, sociālās normas, gūstot iespējas strādāt, līdzdarboties sabiedrībā un dot savu ieguldījumu. Salīdzinot ar UNHCR veikto integrācijas politikas un prakses kartēšanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2013.–2016. gadā, valstu centieni turpināt darba integrācijas jomā stiprināšanu ir devuši pozitīvus rezultātus. Pēdējo gadu laikā visās trīs Baltijas valstīs ir uzsākta un īstenota politika un pasākumi, kas mērķtiecīgi vērsti uz bēgļu integrācijas procesa uzlabošanu.

“Jaunās patvēruma valstis, Igaunija, Latvija un Lietuva, ir daudz paveikušas, veidojot integrācijas praksi, kas nāk par labu gan bēgļiem, gan uzņemošajām kopienām. Šim progresam vajadzētu būt iedvesmas un motivācijas avotam, lai rastos turpmākas iniciatīvas tādas sabiedrības veidošanai, kas labvēlīgi izturas pret bēgļiem un iedzīvotājiem kopumā”, saka UNHCR pārstāvis Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Henriks M. Nordentofts [Henrik M. Nordentoft].

Neskatoties uz vispārējo pozitīvo attieksmi un centieniem panākt reālu integrāciju, aptauja arī atklāj, ka sistēmiskas integrācijas problēmas joprojām eksistē un kavē integrācijas progresu. Bēgļi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vairāk dalījās negatīvajā nekā pozitīvajā pieredzē tādos jautājumos kā nodarbinātība, mājokļi, viesmīlīga vide un konkrēti integrācijas pakalpojumi. Šīs problēmas vēl nāksies risināt, lai bēgļi, liekot lietā sev piemītošo izturību, apņēmību un atjautību, varētu nodrošināt savu devumu vietējo kopienu un valstu attīstībā. No aptaujas izrietošo secinājumu un ierosinājumu mērķis ir informēt un palīdzēt valdībām, nevaldības organizācijām un UNHCR noteikt bēgļu integrācijas prioritātes un turpināt strādāt pie bēgļu integrācijas Baltijas valstīs.

Dati par bēgļu gūto pieredzi tika vākti 2019. gadā pirms Covid-19 pandēmijas sadarbībā ar vietējiem partneriem. UNHCR izsaka visdziļāko pateicību visiem respondentiem no starptautiskās aizsardzības saņēmēju vidus un partneriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, tostarp Igaunijas Bēgļu padomei, Tartu Starptautiskajam namam, biedrībai “Gribu palīdzēt bēgļiem”, Latvijas Sarkanajam Krustam, Sabiedrības integrācijas fondam, Lietuvas Sarkanajam Krustam, Viļņas arhidiocēzei “Caritas” un “Artscape”  par atbalstu un palīdzību.