Pirmajā Globālajā Bēgļu forumā saņemtas vairāk nekā 770 bēgļu un uzņemošo sabiedrību sadarbību veicinošas apņemšanās no dalībnieku puses.
Augsta līmeņa sanāksmē Ženēvā, kur tikās valstu valdību, starptautisku finanšu iestāžu, vadošu uzņēmumu, humānās palīdzības sniedzēju un attīstības veicināšanas organizāciju, kā arī bēgļu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tikai nolemts veikt plašus un būtiskus pasākumus ar mērķi sniegt atbalstu bēgļiem un kopienām, kurās viņi dzīvo, jo sevišķi iekļaušanas veicināšanas jomā.
Līdz trešdienas pēcpusdienai Globālajā Bēgļu forumā no dalībnieku vidus – to apmeklēja aptuveni 3000 dalībnieku, ieskaitot bēgļus, un 750 delegācijas – tika piedāvāti kopskaitā vairāk nekā 770 pasākumi. Šie pasākumi cita starpā ietvēra tādas jomas kā nodarbinātība, skolas vietas bēgļu bērniem, jaunas valstu politikas, risinājumi pārmitināšanas, tīras enerģijas un infrastruktūras jomā, kā arī labāks atbalsts uzņēmējkopienām un uzņēmējvalstīm.
Būtisks atbalsts tika saņemts no valstu valdību, pilsoniskās sabiedrības, bēgļu grupu, sporta biedrību, reliģisko kopienu un privātā sektora pārstāvjiem, jo partnerības ir pats galvenais, lai panāktu labvēlīgus rezultātus bēgļu un uzņēmējvalstu, kurām bieži pietrūkst resursu, labā.
Pilnu pasākumu sarakstu skat. infopanelī. Gaidāms, ka tuvākajā nākotnē tiks piedāvāti papildu pasākumi, un tika noteikti arī indikatori, pēc kuriem novērtēt jau panāktos rezultātus, piemēram, darbavietu, skolas vietu skaits, nabadzības līmeņa samazināšanās u.c. Izvērtēšanas sanāksme notiks pēc diviem gadiem.
“Sabiedrības atbalsts patvēruma sniegšanai pēdējos gados ir bijis svārstīgs. Ir bijuši daudzi gadījumi, kad bēgļu uzņēmējkopienas ir jutušās pārslogotas un aizmirstas,” uzskata ANO Augstais komisārs Filipo Grandi (Filippo Grandi). “Tomēr bēgļu “krīzes” rodas tikai tad, kad mēs to pieļaujam, jo domājam īstermiņā, neplānojam un neīstenojam sadarbību starp dažādiem sektoriem, kā arī neieklausāmies kopienās, kurās bēgļi ierodas. Šajā forumā mēs varējām vērot pārliecinošu pāreju uz ilgtermiņa skatījumu.”
Sākotnējā analīze parāda, ka tika piedāvāti arī svarīgi finanšu pasākumi. Pasaules Bankas grupa apņēmās turpmāko trīs gadu laikā īpašu finansējuma sadaļu līdz pat 2,2 miljardu USD apmērā atvēlēt bēgļiem un uzņēmējkopienām valstīs, kuru iedzīvotājiem ir zemi ienākumi. Turklāt paredzams, ka valstis, kas cieš no nestabilitātes, konfliktiem un vardarbības, tostarp bēgļu uzņēmējvalstis, kuru iedzīvotājiem ir zemi ienākumi, saņems jaunu Pasaules Bankas grupas finansējuma sadaļu 2,5 miljardu USD apmērā. Tas stimulēs privāto sektoru un radīs darbavietas gan bēgļiem, gan uzņēmējvalstīs kopumā. Arī Amerikas Attīstības banka veica līdzīgu paziņojumu par 1 miljardu USD lielu finansējumu. Turklāt daudzas valstis un citas iesaistītās puses piedāvāja finansiālu atbalstu bēgļiem un viņu uzņēmējvalstīm kopumā 2 miljardu USD apmērā. Šā atbalsta mērķis ir būtiski veicināt iekļaušanu un ilgtermiņa attīstību uzņēmējvalstīs, šādi uzsverot to, ka vairums bēgļu – visā pasaulē ir 25,9 miljoni bēgļu – pavada trimdā vairākus gadus vai par vairākus desmitus gadu.
Privātā sektora pārstāvji piedāvāja vēl nebijuši lielu skaitu pasākumu, kas paredzēti piespiedu kārtā pārvietotajām personām. Arī darbavietu nodrošināšana saņēma spēcīgu atbalstu; tā ir ļoti svarīga, lai bēgļi varētu atgūt pašcieņu un atdarīt ar labu kopienām, kurās viņi dzīvo. Papildus piedāvātajiem pasākumiem humānās palīdzības un attīstības veicināšanas jomā arī uzņēmējdarbības grupas apņēmās atvēlēt vairāk nekā 250 miljonus USD. Pateicoties šīm iniciatīvām, būs pieejams vismaz 15 000 darbavietu. Aptuveni 125 000 stundu gadā tiks veltīts pro bono juridiskajām konsultācijām.
Foruma uzmanības centrā ir sešas pamatjomas: izglītība, darbs, enerģija un infrastruktūra, dalītā (kopējā) atbildība, tiesību aizstāvība un tādi risinājumi kā pārmitināšana. Vairākums piedāvāto pasākumu ir tiesību aizstāvības un izglītības jomā – pirmajā gadījumā, lai veicinātu iekļaušanu, bieži ir nepieciešams mainīt tiesisko un politikas vidi, savukārt otrajā gadījumā tiek izveidotas skolas vietas potenciāli lielākam bēgļu bērnu skaitam, lai uzlabotu viņu turpmākās dzīves iespējas.
Viena no galvenajām tēmām ir arī jautājums, kā radīt tādus apstākļus, lai bēgļi varētu droši un brīvprātīgi atgriezties. Vairākas bēgļu izcelsmes valstis ir apņēmušās veikt pasākumus brīvprātīgas bēgļu un citu pārvietoto kopienu atgriešanās un reintegrācijas jomā.
Forums ir ļoti svarīgs notikums saistībā ar jauno ANO Globālo līgumu par bēgļu jautājumiem, kuru organizācijas dalībvalstis pieņēma 2018. gada decembrī, Ņujorkā. Saskaņā ar šo līgumu Globālie Bēgļu forumi tiks organizēti ik pēc četriem gadiem – tātad nākamais forums notiks 2023. gada nogalē.
Pilnu pasākumu sarakstu skat. infopanelī.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
