ŅUJORKA. ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi šodien ANO Drošības padomē starptautiskajiem līderiem atgādināja par viņu izšķirošo lomu, lai nodrošisnātu steidzamus risinājumus nerimstošajām bēgļu krīzēm visā pasaulē laikā, kad valoda diskusijās par bēgļiem un migrantiem kļūst toksiska savā naidīgumā.
Savā runā ANO Drošības padomē Ņujorkā Grandi norādīja, kādai jābūt turpmākajai rīcībai, lai risinātu daudzās krīzes, kas izvēršas pasaulē.
„Attēlot to kā globālu krīzi, kas nav pārvaldāma, manuprāt,… ir nepareizi,” viņš teica. „Ar politisko gribu, kuru jūs šeit pārstāvat visaugstākajā līmenī, [un] ar labākiem risinājumiem, kādi ir noteikti Globālajā līgumā par bēgļiem, ko Ģenerālā asambleja pieņēma decembrī, ir iespējams steidzami risināt šīs krīzes. Jums kā Drošības padomei šeit ir izšķiroša loma.”
68,5 miljoni cilvēku – vēl nekad nepieredzēts skaits – visā pasaulē ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Starp tiem ir gandrīz 25,4 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse ir jaunāki par 18 gadiem. Lielākā daļa bēgļu tiek uzņemti attīstības valstīs.
„85% pasaules bēgļu atrodas valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Īstā krīze ir tur.”
ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos vērsās pie Drošības padomes locekļiem ar trim aicinājumiem. Pirmkārt, viņš mudināja Drošības padomi kopīgi strādāt, lai novērstu miera un drošības trūkumu, kas ir krīžu pamatcēlonis.
„No gandrīz 70 miljoniem cilvēku, kas ir piespiedu kārtā pārvietotās personas vai bēgļi, lielākā daļa glābjas no konfliktiem,” viņš atzīmēja. „Ja konflikti tiktu novērsti vai atrisināti, vairums bēgļu plūsmu izzustu. Tomēr mēs novērojam, ka tiek piekopta ļoti sadrumstalota pieeja miera nodrošināšanai, un pārāk maz tiek darīts miera radīšanai.”
Viņš minēja pieaugošo vardarbību Lībijā, kur ir apdraudēti visi civiliedzīvotāji, un pauda īpašas bažas par bēgļiem un migrantiem, kas ieslodzīti aizturēšanas centros kauju zonās.
Vēlāk Grandi ziņoja, ka šodien UNHCR ir izdevies pārvietot vairāk nekā 150 cilvēku no Ain Zara aizturēšanas centra Tripoles dienvidos uz UNHCR uzņemšanas un pārvietošanas mītni tuvumā esošajā drošajā zonā.
ANO Bēgļu nodaļas vadītājs Drošības padomē runā par rekordlielu bēgļu skaitu. © UN Photo/Evan Schneider
Grandi arī aicināja dalībvalstis palielināt atbalstu uzņemošajām valstīm. „85% pasaules bēgļu atrodas valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Īstā krīze ir tur. Atbalsts ir jāpalielina, ” viņš teica. „Viņu viesmīlību nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu.”
ANO Bēgļu nodaļas vadītājs uzsvēra „izcilo” Dienvidamerikas solidaritāti, saskaroties ar 3,4 miljonu venecuēliešu izceļošanu uz 15 reģiona valstīm, citastarp Kolumbiju, Peru, Ekvadoru un Brazīliju.
„Mūsu aicinājums novērst humānās krīzes šajā reģionā ir viens no visvājāk finansētajiem pasaules mērogā,” viņš teica. “Nespēja [atbalstīt šīs valstis] padarīs šo valstu valdības ievainojamākas.”
“Tāpat ir tiesības izvēlēties neatgriezties.”
Viņš piebilda, ka Globālais līgums par bēgļiem – jauns starptautisks ietvars, par ko dalībvalstis vienojās pagājušā gada decembrī – nodrošinās kopīgu atbildību atbalstīt tos, kuri ir spiesti bēgt no konfliktiem un vajāšanām, kā arī kopienas, kuras tos uzņem.
Grandi arī mudināja Padomes locekļus sadarboties, lai novērstu šķēršļus, kas liedz cilvēkiem brīvprātīgi atgriezties savās izcelsmes valstīs drošībā un nezaudējot savu cilvēcisko vērtību.
„Mūs aizvien biežāk izaicina viena noteikta veida scenārijs, kad miers nav pilnībā nodrošināts,” viņš paziņoja. „[Bet tas] ļoti bieži nozīmē spiedienu uz bēgļiem, lai viņi atgrieztos ne tik ideālos apstākļos.”
“Mēs domājam, ka iespēja atgriezties ir bēgļu tiesības,” sacīja Grandi. “Bet tās ir arī tiesības izvēlēties neatgriezties.”
Viņš minēja gandrīz sešu miljonu Sīrijas bēgļu vēlmi doties mājās, bet atzīmēja, ka daudzi nevēlas atgriezties, atsaucoties uz dažādām bažām, piemēram, par mājokļiem, nodarbinātību un drošību, kā arī īpašuma un dokumentācijas jautājumiem.
“Mums ir nepieciešama ANO Bēgļu aģentūras un Apvienoto Nāciju Organizācijas personāla piekļuve tām vietām, kurās cilvēki atgriežas, lai stiprinātu šo cilvēku pašapziņu, kas viņiem ir tik ļoti nepieciešama šīs sarežģītās izvēles veikšanai,” piebilda Grandi.
Grandi arī norādīja uz Mjanmu, kur atgriešanās nebūs iespējama, ja netiks ievēroti nosacījumi par drošību un cieņu pret katra cilvēka vērtību, jo īpaši ņemot vērā nedrošību, kas joprojām valda Rakhainas štata ziemeļos.
Apliecinot Grandi piezīmes, Drošības padomes locekļi pauda lielas bažas par rekordlieliem globālās piespiedu pārvietošanas rādītājiem un vēlreiz apliecināja savu apņemšanos atbalstīt skartos iedzīvotājus. Viņi atzina saikni starp konfliktiem un bēgļu straumēm, kā arī nepieciešamību strādāt saskaņoti, lai risinātu konfliktu pamatcēloņus.
Vairums dalībvalstu pauda cerību, ka Globālā līguma par bēgļiem pieņemšana dos jaunu impulsu starptautiskajai sadarbībai, lai risinātu piespiedu pārvietošanas problēmu, un centienos tiks iekļauti jauni dalībnieki no attīstības un privātā sektora. Daudzas valstis arī piekrītoši atkārtoja Grandi neatlaidīgo prasību par tiesībām uz brīvprātīgu, labi informētu un cieņpilnu atgriešanos.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
