© UNHCR/Reuben Lim Wende
Baku, 2024. gada 12. novembrī. Jaunajā pārskatā uzsvērts, ka cilvēki, kas spiesti bēgt no kara, vardarbības un vajāšanas, ir pakļauti arī globālajai klimata krīzei. Tādējādi viņi ir pakļauti nāvējošiem draudiem, taču viņiem nav līdzekļu un atbalsta, lai tiem pielāgotos.
Pārskatā, ko šodien publicēja ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) sadarbībā ar 13 ekspertu organizācijām, pētniecības iestādēm un bēgļu kopienām, izmantoti jaunākie dati, lai parādītu, kā klimata pārmaiņu radītie satricinājumi mijiedarbojas ar konfliktiem, radot vēl grūtākas situācijas tiem, kuri jau ir apdraudēti.
Trīs ceturtdaļas no piespiedu kārtā pārvietotajiem – vairāk nekā 120 miljoni visā pasaulē – dzīvo valstīs, kuras ir smagi ietekmējušas klimata pārmaiņas. Puse no pārvietotajām personām atrodas vietās, ko skāruši gan konflikti, gan nopietni klimata apdraudējumi, kā Etiopijā, Haiti, Mjanmā, Somālijā, Sudānā, Somālijā un Sīrijā.
Saskaņā ar pārskatu – Bezizeja: cīņa pret klimata pārmaiņām, konfliktiem un piespiedu pārvietošanu – līdz 2040. gadam valstu skaits, kas saskarsies ar ekstrēmām klimata pārmaiņu izraisītām sekām, pieaugs no 3 līdz 65. Lielākajā daļā no šīm valstīm atrodas arī ievērojams skaits pārvietoto personu. Līdzīgi tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam bīstama karstuma dienas palielināsies divas reizes lielākajā daļā bēgļu apmešanās vietās un nometnēs.
“Pasaules visneaizsargātākajiem cilvēkiem klimata pārmaiņas ir skarba realitāte, kas būtiski ietekmē viņu dzīvi,” teica ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi (Filippo Grandi). “Klimata krīze veicina iedzīvotāju pārvietošanu reģionos, kuros jau tagad dzīvo liels skaits cilvēku, kurus no dzimtenes ir izraidījuši konflikti un nedrošība, tādējādi vēl vairāk pasliktinot viņu bēdīgo situāciju un atstājot viņus bez drošas vietas, kur doties.”
Piemēram, postošā konflikta dēļ Sudānā miljoniem cilvēku ir nācies bēgt. 700 000 no tiem ir nonākuši Čadā, kas jau gadu desmitiem ir uzņēmusi bēgļus un ir viena no valstīm, kas visvairāk pakļauta klimata pārmaiņām. Tajā pašā laikā daudzi cilvēki, kuri aizbēguši no kara darbībām, bet palikuši Sudānā, riskē vēl vairāk tikt pārvietoti, jo valsti ir skāruši spēcīgi plūdi.
Tāpat 72% Mjanmas bēgļu ir meklējuši drošību Bangladešā, kur tādas dabas katastrofas kā cikloni un plūdi ir ļoti postoši.
“Mūsu reģionā, kur tik daudzi cilvēki ir pārvietoti jau daudzus gadus, mēs redzam klimata pārmaiņu sekas savu acu priekšā,” sacīja Greisa Doronga (Grace Dorong), klimata aktīviste un bijusī bēgle, kura dzīvo Dienvidsudānā. “Es ceru, ka šajā pārskatā paustās cilvēku liecības palīdzēs lēmumu pieņēmējiem saprast, ka piespiedu pārvietošana – un klimata pārmaiņu pastiprinošā ietekme – kļūs vēl nopietnāka, ja netiks risinātas šīs problēmas. Taču, ja viņi mūs uzklausīs, arī mēs varam būt daļa no risinājuma.”
Pārskatā arī uzsvērts, ka finansējums klimata pārmaiņu jomā nesasniedz bēgļus, uzņemošās kopienas un citus iedzīvotājus nestabilās un kara skartās valstīs, tāpēc viņu spēja pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei strauji pasliktinās.
Pašlaik ārkārtīgi nestabilās valstis saņem tikai aptuveni 2 ASV dolārus uz vienu cilvēku gadā no pielāgošanās līdzekļiem, kas ir pārsteidzošs deficīts, salīdzinot ar 161 ASV dolāru uz vienu cilvēku valstīs, kuras ir stabilas. Kad ieguldījumi sasniedz nestabilās valstis, vairāk nekā 90% no tiem tiek piešķirti galvaspilsētām, bet pārējās vietās tie nonāk reti.
Šie secinājumi ir publicēti COP29 laikā Baku, Azerbaidžānā, kura ietvaros UNHCR aicina palielināt finansējumu klimata pārmaiņu jomā, lai tas nonāktu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Bēgļu aģentūra arī mudina valstis aizsargāt piespiedu kārtā pārvietotos cilvēkus, kuri saskaras ar papildu klimata katastrofu draudiem, un dot viņiem un viņus uzņemošajām kopienām iespēju paust savu viedokli finanšu un politikas lēmumu pieņemšanā.
“Ārkārtas situācija klimata jomā liecina par dziļu netaisnību,” piezīmēja Grandi. “Cilvēki, kas spiesti bēgt, un viņu uzņemošās kopienas rada vismazāk oglekļa izmešu, taču tās par tām maksā visdārgāk. Miljardiem dolāru vērtais klimata pārmaiņu finansējums nekad nenonāk līdz viņiem, un humānā palīdzība nespēj adekvāti segt aizvien pieaugošo starpību. Ir pieejami risinājumi, bet mums ir steidzami jārīkojas. Bez pienācīgiem resursiem un atbalsta skartie cilvēki būs strupceļā.”
BEIGAS
Piezīme redaktoriem:
Raidorganizācijām, ziņu organizācijām un citiem plašsaziņas līdzekļu speciālistiem: fotoattēlus un videoklipus lejupielādējiet šeit.
Pārskats Bezizeja: cīņa pret klimata pārmaiņām, konfliktiem un piespiedu pārvietošanu oficiāli tiks izdots 2024. gada ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP29) laikā Baku, preses konferencē 2024 gada 12. novembrī plkst. 14.30, kurā piedalīsies ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi (Filippo Grandi) un bēgļu aizstāve klimata pārmaiņu jautājumos Greisa Doronga (Grace Dorong).
Šis ir pirmais UNHCR klimata pārmaiņu pārskats, kurā pētīta klimata un pārvietošanas mijiedarbība, pašreizējā klimata finansējuma nepilnības, ietekmēto personu tiesiskās aizsardzības nākotne un vajadzība pēc ieguldījumiem noturības projektos nestabilās un konfliktu skartās teritorijās. Lai sagatavotu šo pārskatu, esam sadarbojušies ar 13 ekspertu organizācijām, pētniecības iestādēm un bēgļu vadītām organizācijām.
UNHCR, ANO Bēgļu aģentūrai, COP29 sanāksmē Baku ir augsta līmeņa komanda, lai nodrošinātu, ka pārvietoto personu kritiskais stāvoklis un steidzamā vajadzība pēc aizsardzības, finansējuma un atbalsta tiek iekļauta diskusijās un lēmumos visā samita laikā.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
