UEFA un UNHCR rīkotajā turnīrā tiekas jaunie futbolisti no visas Eiropas, lai vienotos cerībās un sapņos, pārvarētu šķēršļus un veidotu kopienu.
Francija spēlē pret Ziemeļīriju “Unity EURO Cup” izcīņā Nionā, Šveicē. Turnīra laikā 16 komandas sacentās 33 spēlēs, lai mājās pārvestu kāroto “Unity EURO Cup” trofeju. © UNHCR/Marks Henlijs
Saule tikko uzspīdēja, kad spēlētāji sāka ierasties futbola laukumā netālu no UEFA galvenās mītnes Nionā, Šveicē. Turnīrā piedalījās jaunas sievietes un vīrieši no ļoti dažādām vidēm, taču viņi visi bija ieradušies ar vienotu mērķi.
Beļģijas un Slovēnijas komandu spēlētāji spēkojas “Unity EURO Cup” turnīrā. Visās komandās ir gan vīriešu, gan sieviešu, gan bēgļu, gan uzņemošo kopienu spēlētāji. © UNHCR/Bazs Retners
Bēgļu un vietējo amatieru spēlētāju jauktās komandas, kas pārstāvēja 16 valstis no visas Eiropas, sacentās par 2024. gada “Unity EURO Cup” titulu. Šis bija trešais turnīrs, ko rīkoja UEFA un ANO Bēgļu aģentūra UNHCR, lai parādītu sporta spēju nojaukt šķēršļus un saliedēt kopienas. Vairumam no viņiem šī bija pirmā reize, kad viņi kā komanda spēlēja ārzemēs.
Spēlētāju starpā bija arī 20 gadus vecie ukraiņu dvīņi Matvijs un Timofijs, kuri 2022. gadā bija spiesti vieni bēgt no kara un kopš tā laika patvērumu un atbalstu raduši Latvijā. Viņi sapņo kādu dienu kļūt par profesionāliem futbolistiem un jau trenējas savā uzņemošajā valstī.
Nīderlandes komandas spēlētāji iesildās pirms spēles sākuma. © UNHCR/Marks Henlijs
““Unity EURO Cup” ir ļoti svarīga un lieliska pieredze, lai iepazītos ar jauniem spēlētājiem. Futbols ir mans darbs, tā ir mana dzīve. Pirms divām nedēļām es tikko biju ieguvis traumu, un jau divas nedēļas es ilgojos spēlēt futbolu. Ar nepacietību gaidu šo turnīru, lai varētu to izbaudīt un atkal spēlēt,” sacīja Timofijs. Viņš bija piedalījies 2023. gada “Unity EURO Cup” turnīrā Frankfurtē un lūdza savu dvīņu brāli pievienoties Latvijas komandai, lai padarītu to vēl spēcīgāku un palielinātu izredzes uzvarēt šogad, jo pērn Latvijas komanda ieņēma piekto vietu.
“Mans vēstījums citiem bēgļiem un jauniešiem ir tāds, ka katru dienu ir smagi jāstrādā un jāiegulda viss sevī,” piebilda Matvijs un uzsvēra savas komandas entuziasmu, ierodoties 2024. gada “Unity EURO Cup” norises vietā: “Mēs redzējām bumbu un bijām ļoti priecīgi. Pavadīt laiku kopā ar komandas biedriem bija lieliski.”
Dvīņi spēlē Latvijas komandā kopā ar Jevhēniju un Vladislavu, jaunu pāri, kas arī aizbēga no Ukrainas. Viņi iepazinās Latvijā pēc aizbēgšanas no Harkivas un Dnipro un iemīlējās, arī pateicoties futbolam, kā paskaidroja Jevhēnija. “Viņš mīlēja futbolu un mācīja man spēlēt. Šī ir mūsu pirmā dalība “Unity EURO Cup”, un, manuprāt, ir interesanti un jauki iepazīt cilvēkus no citām valstīm.” Kopā ar Vladislavu Jevhēnija izteica cerību, ka ikviens varēs mierīgi dzīvot savā valstī. “Es vēlos, lai visi cienītu cits citu un lai nevienam nekad nebūtu jāpamet sava dzimtene.”
Latvijas komandas spēlētāji dvīņubrāļi Matvijs un Timofijs no Ukrainas. Viņi sapņo kādu dienu kļūt par profesionāliem futbolistiem. © UNHCR/Bazs Retners
Fatima, 22 gadus vecā bēgle no Afganistānas, spēles vēroja no malas. Viņa ieradās Florencē, Itālijā, izmantojot evakuācijas koridoru, un spēlē Itālijas komandā. Viņa piedalījās pagājušā gada turnīrā, bet šoreiz nevarēja spēlēt traumas dēļ. Tomēr viņa joprojām vēlas būt līdzās, lai atbalstītu savu komandu.
“Man futbols ir dzīvesveids. Sports ļauj satikt daudz cilvēku, atklāt citas pasaules. Lai gan mēs esam no dažādām valstīm, dažādas ādas krāsas, reliģijas, svarīgi ir tas, ka beigās esam kopā.” Fatimas vēstījums bēgļiem ir cerību pilns: “Nav svarīgi, no kurienes esi, bet gan kas esi, ko darīsi, un sākt ceļu, lai parādītu visiem, ka arī bēgļi var ieguldīt savā nākotnē, savās ģimenēs un uzņemošajās valstīs, kur viņi atrodas. Esi labs piemērs un nekad nepadodies, jo bēgļi saskaras ar daudzām problēmām, bet, pat ja mūsu spārni ir ievainoti, mēs joprojām lidojam.”
Ziemeļīrijas komandas dalībnieki svin “Unity EURO Cup” turnīrā gūtos vārtus. ©UNHCR/Marks Henlijs
Beļģijas komandā ir arī 18 gadīgā sīriešu bēgle Larisa, kura savulaik bija profesionāla futboliste Damaskā, pirms viņa bija spiesta bēgt. “Es domāju, ka “Unity EURO Cup” ir svarīgs, lai vienotu un satuvinātu visas komandas un turnīrā iepazītu vienam otru. Man futbols ir viss. Es nevaru dzīvot bez futbola, tas ir veselīgs un skaists.” Daudzi no viņas komandas biedriem ieradās Eiropā kā bēgļu bērni bez pavadības un tagad integrējas Beļģijas sabiedrībā. “Man ir draugi Beļģijas komandā. Tā ir jauka atmosfēra,” Larisa piebilda ar smaidu.
Larisa bija profesionāla futboliste Damaskā, Sīrijā. “Unity EURO Cup” turnīrā viņa spēlēja Beļģijas komandas sastāvā. © UNHCR/Marks Henlijs
Tieši pirms finālspēles sākuma sākās lietus, taču tas nekādi nenomāca spēlētāju noskaņojumu. Pagājušā gadā uzvarējusī Somija sacentās pret Latviju. Lai gan atmosfēra bija draudzīga, bija skaidrs, ka abas komandas ir apņēmības pilnas uzvarēt.
ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi (Filippo Grandi) pasniedz Latvijas komandai “Unity EURO Cup” trofeju. Neraugoties uz lietu, noskaņojums joprojām bija labs. © UNHCR/Bazs Retners
Spēle bija smaga, taču rezultātā Latvija izcīnīja trofeju. To lietus laikā pasniedza ANO Augstais komisārs bēgļu lietās Filipo Grandi (Filippo Grandi). Publikā bija līksma lietussargu un lietus mēteļu jūra, spēlētāji bija slapji un noguruši, bet pamatoti lepni par sasniegto.
Latvijas komanda svin pelnītu uzvaru 2024. gada “Unity EURO Cup” turnīrā. Liela daļa komandas dalībnieku bija bēgļi no Ukrainas. © UNHCR/Bazs Retners
Noslēgumā visi tika apbalvoti ar svinībām UEFA galvenajā mītnē ar skatu uz Ženēvas ezeru, kur visi spēlētāji kopīgi ieturēja svētku maltīti un dalījās stāstos par dienas notikumiem. Šeit viņi var apbrīnot arī iespaidīgo suvenīru kolekciju, vēsturisku turnīru trofejas un leģendāru futbolistu kreklus.
Saulei rietot virs ezera, daudzi neapšaubāmi sapņoja ne tikai par to, ko viņi paši kādu dienu varētu sasniegt, bet arī par to, ko var paveikt, ja cilvēki pieņem savas atšķirības un strādā kopā kā komanda.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
