Gandrīz puse no pasaulē esošajiem 14,8 miljoniem skolas vecuma bēgļu neapmeklē skolu. © UNHCR/Oxygen Empire Media Production
Piecus gadus pēc UNHCR bēgļu izglītības stratēģijas 2030 uzsākšanas, šī gada ziņojums par bēgļu izglītību atklāj, ka, neraugoties uz ievērojamo attīstību bēgļu izglītības un uzņemšanas jomā pasaulē, joprojām pastāv būtiskas problēmas, jo gandrīz puse no pasaulē esošajiem 14,8 miljoniem skolas vecuma bēgļu neapmeklē skolu.
Ziņojumā analizētie dati no 65 bēgļus uzņemošajām valstīm liecina, ka aptuveni 7,2 miljoni bēgļu bērnu nesaņem izglītību vairāku faktoru dēļ, tostarp nedrošības, iekļaujošas izglītības politikas trūkuma, ierobežotu spēju un valodas barjeru dēļ, kas apdraud jauniešu labklājību nākotnē un liedz viņiem iespēju pilnveidot savu potenciālu.
2022./2023. mācību gadā bēgļu vidējie bruto uzņemšanas rādītāji pirmskolas posmā bija 37%, pamatskolā – 65% un vidusskolā – 42%. Salīdzinot ar pagājušā gada ziņojumiem, bēgļu uzņemšana augstākajā izglītībā, kur šķēršļi ir augsta mācību maksa un uzticama interneta savienojuma trūkums, nav mainījusies, proti, 7%, kas ir viduspunkts, lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi – 15% (15by30). Neraugoties uz to, ka 2023. gadā bēgļu terciārā skolas vecumā skaits pasaulē pieauga, šis rādītājs saglabājās 7% apmērā, jo reāli par gandrīz 50 000 palielinājās to bēgļu skaits, kuri mācās terciārajā izglītībā.
Ziņojumā arī norādīts, ka joprojām pastāv dzimumu atšķirības bēgļu izglītības pieejamībā un vairāk nekā 600 000 piespiedu pārvietoto Ukrainas bērnu un jauniešu nespēj apmeklēt skolu, jo viņu dzimtenē turpinās karš, kurš skolēniem traucē nu jau ceturto mācību gadu.
“Izglītība var izglābt dzīvību – pierādījumi ir skaidri,” saka ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi (Filippo Grandi). “Izglītība samazina pusaudžu grūtniecības un agrīnas laulības iespējamību, dodot meitenēm iespēju veidot savu nākotni. Ja zēni ilgāk iegūst izglītību, tas samazina riskantas uzvedības iespējamību un līdz ar to arī vardarbības un vajāšanas gadījumu skaitu. Izglītība sniedz plašāku piekļuvi darba tirgum ikvienam un ļauj bēgļiem pelnīt iztiku un atbalstīt savas ģimenes. Izglītība viennozīmīgi nozīmē labāku dzīvi. Tuvojoties 2030. gadam, vēlreiz apstiprināsim savu apņemšanos nodrošināt bērnu un jauniešu tiesības mācīties.”
© UNHCR/Saad Sawas
Neraugoties uz šķēršļiem, pēdējo piecu gadu laikā ir panākts daudzsološs progress, un jaunajā ziņojumā norādīts, ka dažās galvenajās uzņemošajās valstī bēgļu piekļuve izglītībai ir uzlabojusies. Turklāt, lai gan tikai neliela daļa bēgļu kārto valsts eksāmenus, to nokārtošanas rādītāji joprojām ir augsti un dažkārt pat pārsniedz valsts vidējos rādītājus.
Starp progresu veicinošajiem faktoriem ir izglītības un valsts ieinteresēto pušu, augstākās izglītības iestāžu nelokāmā apņemšanās un tādu pamatprogrammu kā Alberta Einšteina Vācijas akadēmiskā bēgļu iniciatīva (“DAFI” stipendiju programma) paplašināšana. Ziņojumā arī konstatēts, ka sports ir svarīgs palīgs, kas apvieno bērnus un jauniešus no dažādām vidēm un rada kopīgas intereses, kas ne tikai veido attiecības, bet arī stiprina bērna vērtības, drošības un piederības sajūtu.
2023. gada Pasaules bēgļu forums palīdzēja starptautiskās atbildības dalīšanas principu pārvērst konkrētās darbībās, uzņemoties augsta līmeņa solījumus un ziedojumus, kā arī apmainoties ar uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi.
UNHCR aicina uzņemošās valstis, valdības, ziedotājus un partnerus turpināt īstenot un paātrināt ilgtspējīgu starptautisko sadarbību un inovatīvas partnerības, lai līdz 2030. gadam atrisinātu bēgļu izglītības problēmas. Palielinot resursus, paplašinot programmas un izmantojot efektīvus rīkus, lai sasniegtu piespiedu pārvietotos bērnus vai bērnus bez valstspiederības, mēs varam veidot pamatu nākotnei, kas ļaus bēgļu bērniem un jauniešiem mācīties, attīstīties un pilnveidot savu potenciālu.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
