Šis ir kopsavilkums tam, ko otrdien preses brīfingā Ženēvā, Nāciju pilī. teica ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) Eiropas reģionālais direktors Filips Leklērs (Philippe Leclerc), kuram var piedēvēt citēto tekstu.
© UNHCR/Alina Kovalenko
Pēc divus gadus ilgušā pilna apjoma kara Ukrainā, kad visā valstī notiek masveida postījumi, apšaudes un raķešu uzbrukumi, miljoniem pārvietoto iedzīvotāju nākotne joprojām ir neskaidra.
Karam turpinoties, humānais stāvoklis Ukrainā joprojām ir smags, jo aptuveni 40 % iedzīvotāju ir nepieciešama humānā palīdzība un aizsardzība. Daudziem šī nav pirmā kara pieredze un piespiedu pārvietošanās, jo šonedēļ aprit 10 gadi kopš kara sākuma Austrumukrainā.
Patlaban pasaulē patvērumu ir meklējuši gandrīz 6,5 miljoni bēgļu no Ukrainas, bet aptuveni 3,7 miljoni cilvēku joprojām ir piespiedu kārtā pārvietoti valsts iekšienē.
Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) nesen veiktā pētījuma provizoriskajiem secinājumiem lielākā daļa aptaujāto Ukrainas bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu (attiecīgi 65% un 72%) joprojām pauž vēlmi kādu dienu atgriezties mājās. Tomēr šis īpatsvars ir samazinājies, jo vairāk cilvēku pauž nedrošību notiekošā kara dēļ.
UNHCR pētījums “Apturētās dzīves: Ukrainas bēgļu, bēgļu repatriantu un valsts iekšienē pārvietoto personu ieceres un perspektīvas” ir balstīts uz intervijām, kas veiktas šā gada janvārī un februārī ar aptuveni 9900 bēgļiem no Ukrainas, valsts iekšienē pārvietoto personu un repatriantu mājsaimniecībām valstī un ārpus tās.
Aptaujātie pārvietotie iedzīvotāji kā galveno faktoru, kas kavē viņu atgriešanos, minēja Ukrainā valdošo nedrošību, bet citas bažas bija saistītas ar ekonomisko iespēju un mājokļu trūkumu. UNHCR galvenā prioritāte ir mājokļu remonts Ukrainā, lai cilvēki varētu palikt savās mājās. Līdz šim ir izremontēti vairāk nekā 27 500 mājokļu. Tomēr no Ukrainā aptaujātajiem bēgļiem, kas atgriezušies, vairāk nekā puse – 55% – norādīja, ka darba iespēju ir mazāk, nekā viņi domāja, ka būs.
Satraucoši ir tas, ka ievērojama daļa aptaujāto bēgļu no Ukrainas – aptuveni 59% – norādīja, ka viņi varētu būt spiesti atgriezties mājās, pat ja tā nav viņu vēlamā izvēle notiekošā kara dēļ, ja viņi uzņemošajās valstīs turpinās saskarties ar grūtībām, galvenokārt saistībā ar darba iespējām un juridisko statusu.
Iepriekšējos ziņojumos arī norādīts, ka mazāk aizsargātie bēgļi un bēgļi ar īpašām vajadzībām , tostarp vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti, arī apsver iespēju atgriezties, galvenokārt tāpēc, ka uzskata, ka viņiem nav citu iespēju.
Šo bēgļu krīzi raksturo liela ģimeņu nošķiršana – daudzi vīriešu dzimuma ģimenes locekļi ir palikuši Ukrainā, kas bieži vien rada problēmas gan tiem, kuri bija spiesti pamest valsti, gan tiem, kuri palika bez ģimenes atbalsta. Šis ziņojums atklāj, ka ģimenes atkalapvienošanās bija galvenais iemesls bēgļiem, kuri atgriezās mājās uz pastāvīgu dzīvi.
Tagad vairāk bēgļu dodas uz Ukrainu īstermiņa vizītēs – aptuveni 50% salīdzinājumā ar 39% pagājušajā gadā – galvenokārt, lai apciemotu ģimenes locekļus, kā arī lai pārbaudītu īpašumu. Kā norādīts UNHCR nostājā par brīvprātīgu atgriešanos Ukrainā, šādi apmeklējumi galu galā var palīdzēt pieņemt pilnībā pamatotus lēmumus par atgriešanos uz ilgāku laiku, tiklīdz apstākļi to atļauj.
UNHCR mudina uzņēmējvalstis saglabāt elastīgu pieeju bēgļu īstermiņa vizītēm Ukrainā, kā arī to, lai bēgļu juridiskais statuss un ar to saistītās tiesības uzņēmējvalstī netiktu ietekmētas, ja vizīte ilgst mazāk nekā trīs mēnešus. Bēgļu aizsardzība un vajadzības ir jānodrošina līdz brīdim, kad viņi varēs brīvprātīgi atgriezties mājās drošībā un cieņā uz palikšanu.
Kamēr karš turpinās, bēgļiem, valsts iekšienē pārvietotajām un kara skartajām personām, kas palikušas frontes zonās, ir nepieciešams steidzams atbalsts. Lai gan cilvēku izturētspēja joprojām ir spēcīga un daudzās jomās tiek veikti atjaunošanas pasākumi, tie ir jāatbalsta arī turpmāk, citādi Ukrainas iedzīvotāju aizsardzība un izturētspēja tiks apdraudēta.
UNHCR pieprasa 993,3 miljonus ASV dolāru – 599 miljonus ASV dolāru cilvēkiem Ukrainas iekšienē un atlikušo summu bēgļu atbalstam to uzņēmējvalstīs. Situācija Ukrainā pašlaik ir finansēta tikai 13% apmērā. Ja netiks saņemts savlaicīgs finansējums, mēs varam būt spiesti pārtraukt būtiskas aktivitātes Ukrainā un kaimiņvalstīs.
Nedrīkst aizmirst Ukrainas iedzīvotājus, kuri ikdienā saskaras ar šī kara sekām. Mēs esam pieredzējuši milzīgu solidaritātes un atbalsta izpausmi Ukrainai, un šis tik ļoti nepieciešamais atbalsts, ko tagad nevar apturēt.
BEIGAS
Pagājušajā mēnesī Apvienoto Nāciju Organizācija un partneri kopīgi aicināja piešķirt 4,2 miljardus ASV dolāru 2024.gadam, lai atbalstītu kara skartās kopienas Ukrainā un bēgļus no Ukrainas, un viņus uzņemošās kopienas reģionā. Kopumā plānots atbalstīt aptuveni 10,8 miljonus cilvēku Ukrainā un reģionā.
ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) koordinē reaģēšanas pasākumus Ukrainā. Šajā humānās palīdzības un reaģēšanas plānā ir pieprasīti 3,1 miljards ASV dolāru 2024. gadam, un tas paredzēts 8,5 miljoniem cilvēku. ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) koordinē Reģionālo bēgļu rīcības plānu (RRP), kurā pieprasīts 1,1 miljards ASV dolāru un kas paredzēts 2,3 miljoniem bēgļu un uzņemošajām kopienām.
UNHCR ziņojums “Apturētās dzīves: Ukrainas bēgļu, bēgļu repatriantu un valsts iekšienē pārvietoto personu ieceres un perspektīvas #5 Kopsavilkuma secinājumi” ir pieejams šeit.
Spiediet šeit lai uzzinātu vairāk statistikas datu par ukraiņu bēgļiem Latvijā.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
