Šo paziņojumu sniedz Karolīna Lindholma Billinga (Karolina Lindholm Billing), ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāve Ukrainā.
Šonedēļ UNHCR publicēja jaunu nostāju par brīvprātīgu atgriešanos Ukrainā. Lai gan atgriešanās savā valstī ir katra cilvēka pamattiesības, starptautiskā bruņotā konflikta dēļ UNHCR aktīvi neveicina atgriešanos Ukrainā. Jebkuram bēgļu personīgajam lēmumam atgriezties mājās jābūt labi pārdomātam un pilnībā brīvprātīgam.
Joprojām ir spēkā UNHCR sākotnējais publiski pieejamais ieteikums par neatgriešanos, kas tika izdots 2022. gada martā, neilgi pēc Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā. Tas aicina visas valstis ļaut visu tautību civiliedzīvotājiem, kas bēg no Ukrainas, bez diskriminācijas iekļūt to teritorijās un nodrošināt neizraidīšanas principa ievērošanu.
Lai gan daudzi bēgļi ir veikuši īslaicīgu Ukrainas apmeklējumu, UNHCR neuzskata, ka tie mazina bēgļu vajadzību pēc starptautiskās aizsardzības. UNHCR mudina uzņemošās valstis saglabāt elastīgu pieeju īstermiņa apmeklējumiem uz Ukrainu, kas var palīdzēt pieņemt pilnībā pamatotus lēmumus par atgriešanos uz ilgāku laiku. Ukrainas apmeklējums, kas ilgst mazāk nekā trīs mēnešus, nedrīkst ietekmēt juridisko statusu un ar to saistītās tiesības uzņemošajā valstī.
Tikmēr UNHCR turpina apspriesties ar bēgļiem no Ukrainas un piespiedu iekšzemē pārvietotajām personām par viņu nodomiem un bažām, un ir publicējis ceturto izdevumu pētījumam “Dzīves uz pauzes: bēgļu no Ukrainas un piespiedu iekšzemē pārvietoto personu ieceres un perspektīvas”, kurā pirmo reizi iekļauti gan bēgļi, gan piespiedu iekšzemē pārvietotās personas . Dati tika iegūti, aptaujājot aptuveni 3850 bēgļu mājsaimniecību visā Eiropā un 4000 piespiedu iekšzemē pārvietoto personu mājsaimniecību Ukrainā.
76% cer atgriezties mājās
Līdzīgi kā iepriekšējās aptaujās, absolūtais vairākums – 76% bēgļu no Ukrainas un 82% piespiedu iekšzemē pārvietoto Ukrainas iedzīvotāju – plāno vai cer uz atgriešanos, un aptuveni 15% plāno atgriezties tuvāko trīs mēnešu laikā.
Galvenais šķērslis, kas kavē atgriešanos, joprojām ir aizsardzība un drošības situācija, jo iebrukums un starptautiskais bruņotais konflikts turpinās intensīvu kauju apstākļos frontes zonās, tostarp notiek raķešu un bezpilota lidaparātu uzlidojumi tādām pilsētām kā Kijiva, Dnipro un Ļviva, kur nesen tika skarta dzīvojamā ēka un traģiski nogalināti desmit cilvēki un vairāk nekā 40 tika ievainoti.
Starptautiskajam bruņotajam konfliktam turpinoties, ir svarīgi, lai atgriešanās būtu brīvprātīga, nevis spiesta vai iespaidota.
Citi aptaujā minētie galvenie atgriešanās šķēršļi vai kavēkļi ir piekļuve tādiem pamatpakalpojumiem kā ūdens un elektrība, iztikas līdzekļi, dzīvesvieta un izglītība. Šīs ir galvenās jomas, kurās Ukrainas iekšienē strādā humānās palīdzības un agrīnās atjaunošanas dalībnieki, lai tie, kas pieņem lēmumu atgriezties, patiešām varētu palikt, atgūties un atjaunot savu dzīvi savā izcelsmes teritorijā, savā valstī.
Juridiskā palīdzība un mājokļu remonti
UNHCR sniedz ieguldījumu teritoriālās programmās, kas atbalsta bēgļu un piespiedu iekšzemē pārvietoto personu atgriešanos, lai viņi varētu atrast aizsardzību un ilgtspējīgus risinājumus atgriešanās vietās, izmantojot aizsardzības pakalpojumus, izmitināšanas un kopienas programmas. Te ietilpst arī juridiskā palīdzība, lai palīdzētu personām, kas atgriežas, atgūt personu apliecinošus un īpašuma dokumentus, kā arī palīdzība mājokļu remontam un saliekamo māju būvniecībai.
Aptaujas liecina, ka liela interese ir atgriezties tādos reģionos kā Černihivas apgabals Ukrainas ziemeļos un Harkivas apgabals. Šie ir reģioni, kurus UNHCR ir izvirzījis par prioritāriem mājokļu remontam. Čerņihivas apgabalā vien līdz šim esam veikuši aptuveni 1800 mājokļu remontus un palīdzējuši 27 000 personu saņemt juridiskās palīdzības pakalpojumus, kas palīdz atgūties un piekļūt administratīvajiem un sociālās aizsardzības pakalpojumiem.
Harkivas apgabalā 1500 mājsaimniecību ir saņēmušas atbalstu mājokļu remontam un 50 000 mājsaimniecību – juridisko palīdzību un pakalpojumus. Mikolajivā, vēl vienā no galvenajiem atgriešanās reģioniem, UNHCR ir atbalstījis 2200 māju remontu un 16 000 cilvēku ir sniegta juridiskā palīdzība. Kopumā UNHCR ir atbalstījis vairāk nekā 13 000 māju remontu reģionos visā Ukrainā un palīdzējis vairāk nekā 240 000 cilvēku saņemt juridiskās palīdzības pakalpojumus.
Nepieciešamību daudzveidība ir milzīga
Īpaši sarežģīta ir atgriešanās apvidos, kurus plūdi skāruši pēc Kahovkas aizsprosta sagraušanas. Pirmdien apmeklēju plūdu skarto Sņihurivkas teritoriālās kopienas rajonu Mikolajivas apgabalā un Oļenas māju. Viņas māju deviņus mēnešus bija ieņēmuši Krievijas karavīri, kad apgabals atradās Krievijas Federācijas pagaidu militārajā kontrolē. Viņa bija tikko sākusi atgūties no šīs traumas, kad 7. un 8. jūlijā pēc dambja nopostīšanas viņas māja tika appludināta. Viņas mājai nodarītie zaudējumi ir milzīgi, un bija skaidrs, ka to nevarēs ātri atjaunot – tā bija bojāta līdz pat pamatiem.
Otrdien es apmeklēju Bilozerkas teritoriālās kopienas rajonu, vienu no visvairāk plūdu skartajiem reģioniem Hersonas apgabalā, un tikos ar 70 gadīgo Ļubovu, kuras māja divreiz tika apšaudīta, nogalinot viņas meitu, kura pēc sevis atstāja 19 gadus vecu dēlu un deviņus gadus vecu meitu. Viņa stāstīja, kā pēc dambja nopostīšanas ūdens bija applūdinājis viņas ielu un māju 3,5 metrus augstumā virs zemes; viņas māja joprojām stāvēja, bet bija bojāti tās pamati. Viņu pārdzīvotā trauma ir neiedomājama. Blakus viņai dzīvo Saša, kura māja arī bija pilnībā pārplūdusi un pēc tam sagruvusi.
Šajos reģionos mēs redzam, ka humānās palīdzības un atkopšanās vajadzības ir milzīgas. Karš, karadarbība un tai sekojošie plūdi cilvēkiem sagādāja virkni problēmu, un viņi jau pirms tuvojošās ziemas bija nobažījušies par savu mājokļu remontdarbiem.
Trešdien, kad apmeklēju Nikopoli Dņipropetrovskas apgabalā, es redzēju arī otru dambja iznīcināšanas seku pusi. Tur ūdens trūkums ir akūts. Iepriekšējā ūdenskrātuve, kas apgādāja simtiem tūkstošu cilvēku, tagad ir sauszeme. Tā izskatījās kā tuksnesis karstajā saulē, un otrā pusē – iepretim man – atradās Zaporižjas atomelektrostacija. Kā jau zināms, iedzīvotāji dzīvo pastāvīgās bailēs, ka tur var notikt kas vēl briesmīgāks.
Starptautiskā bruņotā konflikta un dambju postījumu izraisīto humāno un atkopšanas vajadzību daudzveidība ir milzīga, un tai ir nepieciešams nepārtraukts starptautiskās sabiedrības atbalsts gan pašlaik, gan ilgtermiņā.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
