Pagājušā gada pieaugumu noteica karš Ukrainā un pārskatītās aplēses par bēgļu no Afganistānas skaitu; turpinoties karadarbībai, jo īpaši Sudānā, kopējais bēgļu skaits pasaulē tagad sasniedz 110 miljonus
UNHCR galvenajā ikgadējā ziņojumā “Piespiedu pārvietošanas globālās tendences 2022. gadā’’ konstatēts, ka 2022. gada beigās kara, vajāšanas, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ pārvietoto cilvēku skaits būs rekordliels – 108,4 miljoni. © UNHCR/Charity Nzomo
Ukrainā notiekošais karš, kā arī konflikti citviet un klimata pārmaiņu izraisītie postījumi nozīmēja, ka pagājušajā gadā vairāk cilvēku nekā jebkad bija spiesti pamest savas mājas, un tāpēc ir steidzami nepieciešama tūlītēja kolektīva rīcība, lai mazinātu pārvietošanas cēloņus un sekas, šodien paziņoja UNHCR, ANO Bēgļu aģentūra.
UNHCR galvenajā ikgadējā ziņojumā “Piespiedu pārvietošanas globālās tendences 2022. gadā’’ konstatēts, ka 2022. gada beigās kara, vajāšanas, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ pārvietoto cilvēku skaits bija rekordliels – 108,4 miljoni, kas ir par 19,1 miljonu vairāk nekā gadu iepriekš, un tas ir vēsturē lielākais pieaugums.
Globālo piespiedu pārvietošanas gadījumu skaita pieauguma tendence nesamazinās arī 2023. gadā, jo Sudānā notikušais konflikts izraisījis jaunu bēgļu plūsmu, maijā palielinot globālo kopējo pārvietoto cilvēku skaitu līdz aptuveni 110 miljoniem cilvēku.
‘’Šie skaitļi liecina, ka daži cilvēki pārāk strauji uzsāk konfliktus un pārāk lēni meklē risinājumus. To sekas ir postījumi, pārvietošana un ciešanas miljoniem cilvēku, kas ir spiesti pamest savas mājas,’’ sacīja ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi (Filippo Grandi).
No kopējā globālā skaita 35,3 miljoni bija bēgļi – cilvēki, kuri šķērsoja starptautisku robežu, lai meklētu drošību, bet lielākā daļa – 58% jeb 62,5 miljoni cilvēku – bija pārvietoti savās mītnes valstīs konfliktu un vardarbības dēļ.
Karš Ukrainā bija galvenais pārvietošanas iemesls 2022. gadā. Bēgļu skaits no Ukrainas 2021. gada beigās pieauga no 27 300 līdz 5,7 miljoniem 2022. gada beigās, kas ir visstraujākais bēgļu pieplūdums kopš Otrā pasaules kara. Bēgļu no Afganistānas skaita aplēses līdz 2022. gada beigām bija krasi palielinājušās, jo tika pārskatītas aplēses par Irānā izmitinātajiem afgāņiem, no kuriem daudzi bija ieradušies iepriekšējos gados.
Tāpat ziņojumā ir norādīts, ka Kolumbija un Peru ir pārskatījušas un palielinājušas to venecuēliešu skaitu, kuri lielākoties ir klasificēti kā “citas personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība” un kuri ir izmitināti šajās valstīs.
Dati arī apstiprināja, ka, vērtējot pēc ekonomiskajiem līdzekļiem vai iedzīvotāju īpatsvara, joprojām visvairāk pārvietoto personu ir pasaules valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, nevis bagātajās valstīs. 46 vismazāk attīstītās valstis veido mazāk nekā 1,3 % no pasaules iekšzemes kopprodukta, tomēr tās ir uzņēmušas vairāk nekā 20 % no kopējā bēgļu skaita. Pērn finansējums daudzajām pārvietošanas situācijām un uzņemošo personu atbalstam neatbilda vajadzībām un 2023. gadā, pieaugot nepieciešamībai, tas joprojām būs niecīgs.
“Cilvēki visā pasaulē turpina izrādīt ievērojamu viesmīlību bēgļiem, sniedzot aizsardzību un palīdzību grūtībās nonākušajiem,” piebilda Grandi, “taču ir nepieciešams daudz lielāks starptautiskais atbalsts un taisnīgāka atbildības sadale, jo īpaši to valstu vidū, kuras uzņem lielāko daļu no visas pasaules pārvietotajām personām.”
“Galvenokārt ir jādara daudz vairāk, lai apturētu konfliktus un novērstu šķēršļus, lai bēgļiem būtu reāla iespēja labprātīgi, droši un cieņpilni atgriezties mājās.”
Lai gan kopējais pārvietoto personu skaits turpināja pieaugt, ziņojums “Globālās tendences” arī liecināja, ka tie, kas bija spiesti bēgt, nav nolemti izsūtījumam, bet gan labprātīgi un droši var un arī atgriežas mājās. 2022. gadā vairāk nekā 339 000 bēgļu atgriezās 38 valstīs, un, lai gan šis rādītājs bija zemāks nekā iepriekšējā gadā, bija novērojama būtiska labprātīga atgriešanās uz Dienvidsudānu, Sīriju, Kamerūnu un Kotdivuāru. Tikmēr 2022. gadā ap 5,7 miljoni valsts teritorijā pārvietoto personu atgriezās mājās, jo īpaši Etiopijā, Mjanmā, Sīrijā, Mozambikā un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Aprēķināts, ka 2022. gada beigās 4,4 miljoni cilvēku visā pasaulē bija bez valstspiederības vai ar nenoteiktu valstspiederību, kas ir par 2 % vairāk nekā 2021. gada beigās.
Ziņojums “Globālās tendences” tiek publicēts sešus mēnešus pirms otrā Pasaules bēgļu foruma, kas ir nozīmīga sanāksme Ženēvā, kurā pulcējās dažādi dalībnieki, lai rastu jaunus risinājumus un solidarizētos ar piespiedu bēgļu gaitās nonākušajiem un viņus uzņemošajām personām.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
