ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) Reģionālā Pārstāvniecība Ziemeļeiropā prezentēja ziņojumu “Bēgļu integrācija Latvijā: līdzdalība un iespējošana” pasākumā, kuru apmeklēja pārstāvji no valdības ministrijām, valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un bēgļu kopienas.
Prezentācijas pasākumu Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā 11. jūnijā kopīgi organizēja UNHCR, Kultūras ministrija un NVO “Patvērums “Drošā Māja”.
Ziņojums par bēgļu integrāciju pievērš uzmanību tam, kādas iespējas un izaicinājumi parasti skar bēgļus, kuri cenšas apgūt latviešu valodu, atrast mājokli, piekļūt skolām, atrast darbu, kā arī sociāli integrēties sabiedrībā. Ziņojums ir balstīts uz intervijām ar bēgļiem, institūcijām un organizācijām, kuras strādā ar bēgļu integrāciju dažādos aspektos. Tajā secināts, ka bēgļi, kuri šodien dzīvo Latvijā, vēlas tieši šīs lietas: apgūt valodu, atrast darbu, lai varētu pelnīt naudu un paši pirkt sev pārtiku, maksāt rēķinus un nodokļus, atrast sev mājokli, iegūt jaunus draugus Latvijā. Tomēr pētījumā konstatēts, ka daudziem tas sagādā grūtības, jo Latvija vēl nav izstrādājusi bēgļu integrācijas atbalsta programmu, kura palīdzētu bēgļiem orientēties valsts sistēmā un administrācijā. Tā rezultātā plašos apmēros tiek izniekoti vērtīgi cilvēkresursi, enerģija un motivācija.
Pasākuma atklāšanā Uldis Lielpēters, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos, atzinīgi novērtēja ziņojumu par tā skaidrajām rekomendācijām un uzskaitītajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem visās jomās, kurās Latvijai ir cieši jāsadarbojas ar ieinteresētajām pusēm. Valsts sekretāra vietnieks atzina, ka Latvijai ir salīdzinoši neliela pieredze bēgļu integrācijā un ka sniegtais atbalsts pamatā nācis no dažādiem projektiem, kurus īstenojušas tādas NVO kā “Drošā Māja” un Latvijas Cilvēktiesību centrs. “Tas mums ir liels izaicinājums, taču es ceru, ka strādājot kopā mēs varam būtiski uzlabot to cilvēku situāciju, kuri par savām mājām ir izvēlējušies Latviju,” teica Lielpēters.
Karolīna Lindholma Billinga, UNHCR Reģionālās Pārstāvniecības Ziemeļeiropā vadītājas vietniece, uzsvēra, ka integrācija ir būtiska funkcionējošas patvēruma sistēmas sastāvdaļa. “Daudzās valstīs ir izskanējušas bažas par neveiksmīgu integrāciju, un tas tiek izmantots kā arguments, lai ierobežotu piekļuvi un sašaurinātu patvēruma rīcībpolitiku. Ar šo projektu mēs ceram veicināt izpratni par to, kādi faktori kavē integrāciju un kas ir pamatā tās panākumiem.
Lektori no Somijas, Zviedrijas un Dānijas bija ielūgti, lai dalītos ar integrācijas atbalsta projektu praktiskiem piemēriem. Meri-Sisko Eskola, Somijas Nodarbinātības un Ekonomikas ministrijas padomniece, savā prezentācijā par bēgļu integrācijas regulācijām un politiku Somijā skaidroja, ka šīs valsts integrācijas likumdošanas mērķis ir sniegt ārvalstu pilsoņiem vienlīdzīgu piekļuvi un pilnu iesaistību visos Somijas sabiedrības sektoros, vienlaikus nezaudējot iespēju saglabāt savu valodu un kultūru. Anete Kristofersena no Dānijas Bēgļu padomes norādīja, ka Dānijas integrācijas likumdošana ir līdzīga tai, kas ir Somijā, un tās mērķis ir veicināt bēgļu nodarbinātību un ekonomisko patstāvību. Kristofersena arī uzsvēra, cik svarīga ir šī prezentācija, jo “arī mēs Dānijā sastopamies ar dažiem no tiem izaicinājumiem, kuri skar Latviju. Mums ir liela atbildība mācīties citam no cita, kad runa ir par integrācijas jautājumiem Eiropā”.
Ar personīgu integrācijas pieredzi dalījās uz pasākumu uzaicināts Latvijā dzīvojošs bēglis, kurš intervijā pauda pateicību latviešu cilvēkiem, kuri ir “ļoti laipni un atvērti un kuriem ir ļoti bagātīga kultūras dzīve”. Šis bēglis arī pastāstīja par izaicinājumiem, kādi viņu skāruši Latvijā, un lielākā daļa no tiem saskanēja ar ziņojumā atklāto.
Prezentācija bija arī iespēja parādīt, kā darbojušās dažas integrācijas iniciatīvas Zviedrijā. Patriks Andersons dalījās ar savu pieredzi sporta asociāciju iesaistē integrācijā. 2014. gadā viņš dibināja pirmo somāliešu valsts komandu bendija spēlē, kuras sastāvā bija somāliešu bēgļi viņa dzimtajā Būrlenges pilsētā. Andersons to darīja, jo saskatīja nepieciešamību izveidot platformu, kura atvieglotu dažādu kopienu mijiedarbību Būrlengē. Andersons skaidroja, ka “integrācijā ir jāiesaistās ikvienam, ne tikai valdībām. Mums ir jāsāk sarunāties citam ar citu. Somāliešu bendija komanda piesaistīja starptautisko mediju uzmanību, jo jau astoņus mēnešus pēc tās dibināšanas komanda bija gatava piedalīties 2014. gada Pasaules Bendija Čempionātā Irkutskā, Krievijā. Dokumentālā filma par viņu ceļojumu, “Trevligt Folk” (“Jaukie Cilvēki”), 10. jūnijā tika rādīta Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, un šo seansu kopīgi organizēja UNHCR Reģionālā Pārstāvniecība Ziemeļeiropā un Zviedrijas vēstniecība Latvijā. Karls Bjoršmarks, integrācijas treneris Kungsgordas skolā Norčēpingā, Zviedrijā, arī dalījās ar savu pieredzi bēgļu jauniešu integrācijā un izglītībā. Parādījis dažus kopīgi ar bēgļu jauniešiem veidotus video, Bjoršmarks norādīja, ka “From Peking to the world – with love” ir izglītības projekts, kurā tiek izmantota studentu radošā enerģija.
Noslēdzošo jautājumu un komentāru daļā Anita Kleinberga, Kultūras ministrijas sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja, pauda gandarījumu par ziņojumu, kurš ir “kā realitātes spogulis, kurš sniedz pamatu jaunam sākumam”.
Karolīna Lindholma Billinga pateicās visiem dalībniekiem, kā arī ziņojuma prezentācijas apmeklētājiem, un uzsvēra, ka UNHCR ir gatava sadarboties ar Latvijas valdību, pievēršoties ziņojumā aprakstītajiem jautājumiem, citastarp arī izmantojot savu ekspertu tīklu un labās prakses piemērus reģionā.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter
